Guščins, Gapoņenko un Tolmačovs vienotā frontē 0
Krievijas tautiešu kopienas Latvijā līderis Viktors Gušcins, biedrības “Par godīgumu un taisnīgumu” vadītājs Aleksandrs Gapoņenko un kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” koordinators Andrejs Tolmačovs vakar kopīgā preses konferencē solīja apvienot spēkus, lai reiz par visām reizēm izbeigtu “nepilsoņu problēmu” un “atgrieztu Latviju uz demokrātijas ceļa”.
Gapoņenko vadītā organizācija pašlaik rīko kampaņu, kuras ietvaros nepilsoņi raksta vēstules dažādām Eiropas organizācijām, mudinot tās izdarīt spiedienu uz Latviju, lai nepilsoņiem tiktu piešķirtas pašvaldību vēlēšanu tiesības. Savukārt Tolmačovs ar domubiedriem vāc parak-stus likuma grozījumiem, kas visus nepilsoņus automātiski padarītu par pilsoņiem.
“Tā kā abas šīs akcijas notiek vienlaikus, pastāv mēģinājumi mūs sanaidot vai vismaz parādīt kā konkurentus, bet tas neizdosies. Mēs informatīvi viens otru atbalstīsim, kā arī centīsimies piesaistīt ārvalstu uzmanību un vietējo demokrātisko spēku atbalstu nepilsoņu problēmas risināšanai,” vakar kopīgā preses konferencē uzsvēra Gapoņenko. Viņam pievienojās arī Tolmačovs, paskaidrojot, ka katrai organizācijai ir nedaudz citādākas metodes, bet mērķis esot viens – nepilsoņu problēmas risināšana. “Gapoņenko kungs strādā ar nepilsoņiem, bet mēs – ar pilsoņiem, jo parakstīties par likuma grozījumiem var tikai cilvēki, kuri ieguvuši Latvijas Republikas pilsonību,” teica Tolmačovs.
Abu organizāciju aktivitātes atbalsta arī Krievijas “tautiešu” kustības Latvijā līderis Guščins. “Pašreizējā situācija, kad vairāk nekā 300 000 cilvēku Latvijā ir liegtas vēlēšanu tiesības, ļauj apšaubīt varas orgānu leģitimitāti,” apgalvoja Guščins.
Arī naturalizācija viņam nešķiet pieņemams risinājums, jo šāds pilsonības iegūšanas mehānisms esot pārāk laikietilpīgs. Kamēr nepilsoņi iegūšot pilsonību naturalizācijas ceļā, tikmēr Latvijā jau būšot nostiprinājusies “galēji labēja ideoloģija, neonacisms” un tamlīdzīgi.
Par pilsonības nulles variantu šobrīd esot parakstījušies aptuveni 4000 cilvēku, un akcijas organizatori cer līdz rudenim savākt nepieciešamos 10 000 parakstus. Viņi ir pārliecināti, ka šoreiz izredzes ir daudz labākas nekā divvalodības referendumā, jo Pilsonības likuma grozīšanai nepieciešams krietni mazāks kvorums nekā Satversmes grozījumiem. “Satversmes grozīšanai nepieciešams puses no visu balsstiesīgo atbalsts, bet šādam referendumam nepieciešamais kvorums ir tikai puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita. Un pēdējās parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija rekordzema,” centās iedrošināt Tolmačovs. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopoto informāciju, 11. Saeimas vēlēšanās piedalījās 916 469 cilvēki. Tātad pilsonības referendumam kvorums ir 458 235 dalībnieki. Lai pilsonības nulles variants stātos spēkā, tas jāatbalsta vairāk nekā pusei nobalsojušo.
Tikmēr Gapoņenko cer līdz vasaras vidum savākt 5000 nepilsoņu vēstules, kuras varētu tikt iesniegtas Eiropas drošības un sadarbības organizācijas komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos Knutam Vollebekam, kura vizīte Latvijā plānota jūlija vidū. “Nevar izslēgt iespēju, ka nepilsoņi masveidā pieņems Krievijas pilsonību. Mēs pagaidām nevienu uz to neaicinām, bet ceram uz Eiropas organizāciju atbalstu,” teica Gapoņenko.
Viņa kolēģis Guščins jau 2010. gadā aicinājis Krieviju izmantot Latvijā “Abhāzijas taktiku”. Savukārt Tolmačovs vakar aicināja nevilkt šādas paralēles, jo Krievija pret Latviju nevarot izmantot citas sviras kā vien dialogu, diplomātiskos kontaktus vai ļaunākajā gadījumā ekonomiskās sankcijas.
Gan Gapoņenko, gan Tolmačovs apzinās, ka viņu mērķus nav iespējams sasniegt bez vietējo latviešu palīdzības, un ir pārliecināti, ka šāds atbalsts būšot. Jau tagad par pilsonības nulles variantu parakstoties arvien vairāk latviešu.
