Gurķumētra un ķimenes 0
Paša dārzā katrs var rīkoties pēc savas gaumes un saprašanas, daudziem tā ir vieta, kur radoši izpausties un priecāties par augu daudzveidību. Taču vienmēr der papildināt zināšanas un izpratni par dabas likumsakarībām un augu vietu dabā. Šajā reizē – par divu labi zināmu garšaugu mazāk zināmām īpašībām.
Gurķumētra
Reiz dārzā iesētas, gurķumētras (Borago officinalis) uzzied jūnijā vai jūlijā un, ja tām ļauj noziedēt un nogatavināt sēklas, var izsēties pašas – uzdīgs vai nu vasaras nogalē vai pavasarī. Jaunos audziņus pavasarī var pārstādīt vēlamā vietā.
Gurķumētra ir viengadīgs, mūsu dārzos sen pazīstams augs ar platām, mīkstiem matiņiem klātām lapām. Smaržo pēc gurķiem, jaunās lapas var izmantot salātos vai gatavot sautējumu līdzīgi kā no spinātiem. Lapas noder arī tējai, kas palīdz pret kakla sāpēm un saaukstēšanos, bet skaistie ziedi – ēdienu dekorēšanai.
Gurķumētra ir laba kaimiņiene daudziem augiem, taču jāievēro, ka tā aizņem visai daudz vietas – gandrīz kā viens kārtīgs kāposts. Bet pavisam nedaudz augu, kas iestādīti vietām kaut palielā zemeņu dobē, veicina zemeņu augšanu, ražību un ogu aromātu. Ja aug netālu no tomātiem, atbaida to kaitēkļus un nostiprina izturību pret slimībām. Zilie ziedi (dažreiz tie var būt arī violeti), pievilina bites un citus kukaiņus, kas apputeksnē augus.
Šie augi arī palielina barības vielu daudzumu augsnē un ir laba piedeva kompostam, jo ir bagāti ar kalciju, kāliju un citiem makroelementiem un mikroelementiem. Ja gurķumētru dobē ir par daudz, tās var izmantot kā mulču, kas veicinās pārējo augu attīstību un palielinās to izturību pret slimībām un kukaiņu bojājumiem.
Ķimenes
Dārzā noteikti var atrast vietu ķimenēm (Carum carvi). Smagā, sablīvētā augsnē atsevišķi iesētas, tur augs divus gadus, ar vārpstveida mietsakni irdinādamas augsni un bagātinādamas to ar fosforu. Ķimenes ir labs sabiedrotais zemenēm – pāris ķimeņu starp katriem diviem no jauna stādītiem zemeņu augiem tās nenoēnos, bet palīdzēs augt un attīstīties. Arī ķimenes ziedot pievilina derīgos kukaiņus, sevišķi parazītlapsenītes, kas neļauj savairoties kaitēkļiem.
Neparastu garšu cienītāji uzturā var izmantot arī ķimeņu saknes, ko var sagatavot līdzīgi kā burkānus vai pastinakus. Patīkamu garšu gaļas ēdieniem, tāpat zupām piešķir sasmalcinātas ķimeņu lapas.
