Vai nākamgad plānojat brīvprātīgi iesaistīties militārajā apmācībā? 1
Edgars Kapteinis, studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē Pārtikas zinības, 4. kurss: “Brīvprātīgajā militārajā apmācībā neesmu paredzējis iesaistīties, jo pēc būtības esmu pacifisma idejas atbalstītājs. Protams, neviena valsts mūsdienās bez militārās bāzes nevar pastāvēt, un nenosodu, ka arī šādas studentu apmācības, iespējams, tiks organizētas. Uzskatu, ka šādās apmācībās ļoti būtiska būtu psiholoģiskā sagatavotība, tādēļ, manuprāt, liela daļa apmācību laika būtu jāvelta tieši šim aspektam. Par fizisko sagatavošanu un pārējām iemaņām domāju, ka speciālisti spēs objektīvāk novērtēt, kas nepieciešams. Galvenais, ja tādas apmācības tiek rīkotas, tām jāpieiet ar vislielāko nopietnību no abām pusēm – gan no apmācāmajiem, gan no tiem, kas māca. Gurķošanos nedrīkst pieļaut.”
Elīna Zujāne, studē Rēzeknes Augstskolā mārketingu, 1. kurss: “Šobrīd vēl neesmu gatava iesaistīties kā brīvprātīgā. Es esmu patriote, bet uzskatu, ka ne sievietei ir jāaizstāv sava valsts, bet, ja tas būtu nepieciešams, es to darītu. Iespējams, vienkārši jūtos nepārliecināta par saviem spēkiem. Ja tomēr idejas un plāni mainīsies, tad es gribētu iemācīties rīkoties ar ieroci, piemēram, ātri apmainīt patronas un uzlabot savu fizisko sagatavotību. Studentiem, kas iziet šādas apmācības, jākļūst spēcīgākiem un pārliecinātākiem par sevi. Uzskatu, ka obligātais militārais dienests puišus padarītu par vīriem. Iespējams, šobrīd izklausīšos vecmodīga, bet uzskatu, ka vajadzētu šo studentu apmācību puišiem ieviest kā obligātu vai pusobligātu. Tas, kas šobrīd notiek mums apkārt un cik ļoti tuvu mēs atrodamies Krievijai, rāda, ka nevar tā vienkārši sēdēt, rokas klēpī salikuši. Ja studentiem būs iespēja brīvprātīgi izvēlēties – iesaistīties militārajā apmācībā vai ne –, ļoti šaubos, ka būs daudz gribētāju. Tāpat arī ir skaidrs, ka, lai ieviestu tāda veida apmācību, ir jāiegulda pamatīgs darbs. Taču, vai tas izdosies, neesmu pārliecināta, jo parastais latvietis ir pieradis gurķoties un neko nedarīt.”
Edgars Korsaks-Mills, studē Rīgas Tehniskajā universitātē informācijas tehnoloģijas: “Mēs demonstrējam saviem sabiedrotajiem, ka esam gatavi meklēt dažādas alternatīvas mūsu drošības stiprināšanai, jo jebkuram Latvijas pilsonim, kam patiesi rūp sava valsts, ir jābūt gatavam to aizsargāt. Bez šaubām, ka studentu militārā apmācība ir vajadzīga, lai varētu kvalitatīvi reaģēt valsts apdraudējuma gadījumā. Protams, ka iesaiste šādās apmācībās ir vajadzīga, un es to darīšu, ja tam būs jēga. Apmācībām būtu jāsniedz kvalitatīvas zināšanas, proti, tas nozīmē, ne tikai atbilstošas teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskas iemaņas. Tajā pašā laikā tam jābūt saistītam ar 21. gadsimta notikumiem, militārajām tendencēm un tehnoloģijām. Brīvprātīga kustība nesniegs nekādu nozīmīgu ieguvumu, jo sabiedrības attieksme pret brīvprātības principu ir dažāda. Šāda ideja, iespējams, aizraus vien pāris entuziastu. Visracionālāk būtu īstenot pusobligāta modeļa izstrādi. Tas gūtu lielāku atsaucību. Tomēr šāds scenārijs prasa diskusijas nozarē un sabiedrībā. Ir nepieciešams redzēt konkrētu plānu katram piedāvājumam, lai spētu atlasīt iespējami labāko variantu.”
Rūta Rulle, studē Vidzemes Augstskolā tūrisma organizāciju un vadību, 1. kurss: “Es pati netaisos nākamgad brīvprātīgi iesaistīties militārajā apmācībā, jo mani tas īsti nesaista, lai gan ideja ir laba. Ja arī apsvērtu ideju par brīvprātīgu iesaisti, tad būtu labi, piemēram, iemācīties, kā izdzīvot neparedzētos un grūtos apstākļos, kā aizsargāties dažādu briesmu gadījumos. Domāju, ka šīm apmācībām vajadzētu būt pēc brīvprātības principa. Ne tāpēc, ka tādas nav vajadzīgas, bet gan tāpēc, ka studentiem vajadzētu būt izvēles iespējai – to darīt vai ne. Ne visus tas interesē. Un diez vai no cilvēka sanāktu labs Latvijas aizstāvis, ja viņu tas pilnībā nesaista. Uzskatu arī, ka mūsdienās nevajag obligāto militāro dienestu.”
Uzziņa
Aizsardzības ministrija plāno nākamajā gadā sākt militārās mācības Latvijas studentiem. Sākotnēji tās paredzētas tikai brīvprātīgā kārtā, un vēl esot nepieciešama diskusija, vai to veidot kā brīvprātīgo kustību vai pusobligātu vai obligātu.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzdots izstrādāt sistēmu, kā iesaistīt studentus militārajās apmācībās.
Pēc apmācības cikla pabeigšanas studenti saņemtu rezerves virsnieku pakāpes.
