Lai gurķi augtu griezdamies. “Mežacīruļu” saimnieces ieteikumi labai ražai 0
Zaļenieku pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā “Mežacīruļi” visu nepieciešamo saražo paši – šeit audzē piena liellopus, graudus un lopbarības kultūras, ir uzbūvētas četras modernas siltumnīcas pushektāra platībā, kurās jau sesto sezonu audzē gurķus un salātus. Siltumnīcas ir saimnieces Vijas Cīrules prieks un lepnums.
Jauns organiskais mēslojums
Šī ir ekoloģiski draudzīga saimniecība, kur kūtsmēsli un zaļmasa tiek pārstrādāti biogāzē, bet procesā radušos siltumu izmanto siltumnīcu apsildei. Pārstrādes procesā top arī sausai, irdenai kūdrai līdzīgs blakusprodukts digestāts. Pārstrādātā biomasa ir divu veidu – cietā un šķidrā. Šķidrais digestāts satur daudz minerālvielu, sevišķi slāpekli un kāliju. Cietā frakcija top separēšanas procesā, kurā iegūst vērtīgu mēslošanas līdzekli – vidēji sausu, ar trūdvielām un fosforu, kāliju bagātu masu, kas nesatur patogēnos mikroorganismus (fermentācijas procesā, 38–40 °C temperatūrā tie iet bojā). Cietajā frakcijā slāpekļa ir daudz mazāk nekā šķidrajā, jo digestātā esošais slāpeklis atmosfēras apstākļu ietekmē ir gaistošs.
“Cietais digestāts vēl ir mazpazīstams mēslošanas līdzeklis, taču tie, kuri to izmēģinājuši, jau pilnībā pārgājuši uz šā organiskā mēslojuma lietošanu. Digestāts pozitīvi ietekmē bioloģisko aktivitāti augsnē, vienlaikus bagātinot to ar barības vielām”, stāsta Vija Cīrule.
Digestātu var izmantot, piemēram, augsnes ielabošanai dārzā, siltumnīcā, lecektī, rožu, zemeņu vai citu stādījumu mulčēšanai. Saimniecībā to jau vairākus gadus liek kūdras renēs, audzējot gurķus. Šiem dārzeņiem substrātu gatavo paši. Izmanto rupjo frēzkūdru (neder smalkas struktūras kūdra), uz vienu kubikmetru pievienojot 6–9 kg dolomītmiltu vai krīta (kaļķis nav piemērots!), 1,5–2 kg mēslojuma Pg Mix (NPK 15–10–20), kā arī 250–300 kg digestāta – visas sastāvdaļas sajauc barības maisītājā.
Vija Cīrule piebilst: “Gurķu dēstus pēc izstādīšanas apmēram nedēļu laistām tikai ar tīru ūdeni, kamēr augi pierod pie jaunās vides, tostarp temperatūras svārstībām (dažkārt agri pavasarī siltumnīcā grūti nodrošināt optimālus 20–22 °C; naktī tā mēdz noslīdēt līdz 10 °C). Jaunais spilventiņš renēs gurķiem nodrošina siltas kājas, samazina stresu, dēsti nepieciešamās barības vielas saņem no bagātinātā substrāta. Pieredze liecina, ka augšanas perioda sākumā digestāts ir neatņemams līdzeklis.”
Kā izdabāt gurķiem
Lai iegūtu lielākas ražas, saimniecībā gurķus audzē divās apritēs (ražu vāc no maija līdz oktobrim), sēju uzsākot februārī. Dēstus audzē līdz 3–4 lapu stadijai. Renēs stāda 40–50 cm attālumā citu no cita.
Siltumnīcās audzē triju šķirņu gurķus – ‘Mirabelle F1’, ‘Kybria F1’ un jaunizveidoto ‘Maresa F1’. Audzētāja spriež, ka ‘Mirabelles F1’ labās īpašības ir agrīnums un ražīgums, diemžēl dzīves ilgums gurķiem nav tik garš kā hibrīdam ‘Kybria F1’. Šā iemesla dēļ to jau sāk izkonkurēt ‘Maresa F1’, kas turklāt ir mazāk prasīga audzēšanas ziņā. Rupjkārpaino gurķu šķirne ‘Kybria F1’ var dot rekordražas, taču to vajag labi mēslot, apčubināt; ja nenodrošina labvēlīgus apstākļus, var saslimt ar sakņu puvi.
Vija Cīrule gurķiem dažādos attīstības posmos lieto atšķirīgu mēslojumu: audzēšanas perioda sākumā – ar lielāku slāpekļa devu, bet vēlāk vairāk fosfora un kālija. Ja rodas mikroelementu trūkums, gurķus piebaro caur lapām ar Omex Bio-20. Saimniece stāsta, ka piemājas dārzu siltumnīcās papildmēslošanai sākumā var izmantot zaļo Kristalonu (NPK 18–18–18), bet vēlāk, lai veicinātu augļu aizmešanos, – komplekso, ūdenī šķīstošo sarkano minerālmēslojumu Kristalons (NPK 12–12–36).
Saimniecībā gurķus veido ik pārdienu, lai nerastos pārmērīgs sabiezinājums un augiem netrūktu gaismas. Sāk ar pumpuru izkniebšanu līdz otrajai īstajai lapai. Augstāk lapu žāklēs atstāj ziedpumpurus, bet padusītes (sānvasas) izkniebj. Galotni allaž pietin vienā virzienā; sasniedzot špaleras stiepli, galotni aptin ap to un laiž uz leju, ļaujot ražot. Kad gurķiem sāk veidoties ūsas, tās izkniebj, lai neaptītos ap blakus augošajiem gurķiem.
“Gurķiem lapas jāsaglabā pēc iespējas ilgāk, jo tās ir veselības rādītājs. Veģetācijas periodā strauji palielinās lapu virsma, un ražošanas beigās pat apdzeltējušās piedalās ūdens un barības vielu transportēšanā, tāpēc tās aiztikt nedrīkst, ja vien nav stipras infekcijas bojātas,” pamāca Vija Cīrule.
Salāti – no sēšanas līdz ēšanai
Salātus siltumnīcās audzē pirms gurķiem. Tie attīstās strauji un ir viegli audzējami (pavasarī no sējas līdz realizācijai paiet 9–10 nedēļas, bet vasarā ienākas par nedēļu ātrāk). Dēstus audzē 4 x 4 x 4 cm lielos kūdras kubiņos. Pirms augu stādīšanas augsni aplej ar šķidro digestātu un sastrādā, tad uzklāj balto agrotīklu, kurā jau izgriezti caurumi kubiņiem. Mulča pasargā no nezālēm, arī lapas nekļūst slapjas un nenosmērējas. Stādot salātus tikai nedaudz iespiež zemē, lai novērstu iespējamo inficēšanos ar puvi. Pavasarī karstumā salātiem mēdz pietrūkt kalcija un lapas kļūst brūnas (veidojas lapu malas iedega), tādēļ jau laikus profilaksei papildus mēslo caur lapām ar kalcija nitrātu. Novācot ražu, salātus atdzesē, pēc tam iesaiņo plēves maisiņos un tirgo.
Audzē galvenokārt šķirnes, kas veido kuplas, izskatīgas lapu rozetes. Viena no tām – ‘Caipira’ – ir ražīga, ar stingrām lapām, kas ir ļoti svarīgi, transportējot uz veikaliem (šķirnes ar mīkstām galviņām drīz vien saplok un ir neizskatīgas). Šķirnei ‘Caipira’ sēklas maksā dārgi, ir nopērkamas tikai granulu veidā. Vēl siltumnīcās audzē šķirnes ‘Grand Rapids’ (veido koši zaļas, viļņainas lapas) un ‘Lollo Rosso’.
