Guntis Ščerbinskis: Trekns punkts diskusijā par jaunu TV kanālu krievu valodā 37
Pārslēdzot kabeļoperatoru piedāvātās TV programmas, starp kurām liela daļa ir bieži daudzinātie Kremļa propagandas kanāli, dažkārt grūti attapties, ka esi trāpījis jau uz mūsu pašu sabiedriskā medija viļņa, jo meldiņi neatšķiras. Mūsu sabiedriskā medija studijā uz nopietnu diskusiju laipni aicināti pat tādi provokatori kā Girss, kurš vēl vasarā kopā ar saviem līdzgaitniekiem Krievijas TV nekaunīgi nomelnoja Latviju, stāstot, ka te uzplaukusi agresīva rusofobija, ka Jūrmalā latviešu māmiņas sitot mazus krievu bērnus, ka krievvalodīgajiem atsaka medicīnisko palīdzību un grasās ierīkot geto nepilsoņiem. Uz LTV7 kanāla diskusiju “Punkti uz “i”” pagājušajā ceturtdienā aicinātais Girss gan netika iztaujāts ne par šiem meliem, ne par citu viņa provokāciju mērķiem, finansētājiem un iedvesmotājiem, par viņa provokācijām pat netika pieminēts. Girss skatītājiem tika stādīts priekšā kā cienījams kungs, godavīrs. Titri vēstīja: “Jurists, kustības “Russkaja zarja” dibinātājs”. Pat ja raidījumā par tēmu “provokatori un provocējamie” jāiztaujā provokators, nav attaisnojams mēģinājums skatītājiem viņu uzdot par kaut ko citu. Pārraides tēmas kontekstā nedrīkstēja izlikties neredzam, ka pret Girsu rosināts sākt kriminālvajāšanu lietā par nacionālā, etniskā, rasu un reliģiskā naida izraisīšanu. Raidījuma vadītājs neuzskatīja par vajadzīgu pat minēt šo faktu. Tas ir tas pats, ja, piemēram, diskusijā par bērnu pornogrāfijas apkarošanu piedalītos tās izgatavotājs, rūdīts pedofils, kurš skatītājiem tiktu stādīts priekšā kā, teiksim, “Rīgas satiksmes” darbinieks.
Raidījuma vadītājam pat nebija tik daudz apķērības, lai pajautātu, ko tad Girss galu galā uzskata par savu valsti un savu varu, kad viņš, žēlodamies par vajāšanu, meta skatu uz pretī sēdošajiem krieviski runājošajiem latviešiem un sacīja: “Jūsu vara.” Tā vietā Girsam studijā bija dota iespēja nolamāt latviešu virsnieku Bangerski par mūdzi vai arī cita diskusijas dalībnieka – Aleksandra Kiršteina – izteikumus raksturot kā tādus, par kuriem pelnīts dabūt pa seju. Tiesa, rezumējot pārraidi, var secināt, ka sabiedrība pie mums vēl esot pārāk inerta, lai ķertos pie tamlīdzīgu izteikumu realizācijas.
A. Kiršteina dalība šajā pārraidē bija dīvaina pati par sevi – viņš bija vienīgais politiķis no Saeimā pārstāvētām partijām, radot iespaidu, ka Girsa grupējumam ir tikpat nozīmīgs politisks svars kā Nacionālajai apvienībai. Ka abi faktiski bāžami vienā maisā – katrs ir tikai savā pusē. Tā LTV par nodokļu maksātāju naudu faktiski bīda Girsu un viņa biedrus uz lielās politiskās skatuves. Viss raidījums bija pakārtots tam, un pārējie runātāji tikai radīja fona troksni – tas bija Girsa “zvaigznīšu brīdis”, īsta “girsavīzija”. Kiršteins izskatījās kā vienīgais nesamierināmais provokators. Pirmkārt jau tāpēc, ka vienīgais runāja latviski. Nelīdzēja arī raidījuma vadītāja apelēšana pie “cieņas pret skatītāju” – skaidrs: tātad neciena viņš skatītāju. Un, kā saka, dots pret dotu – Kiršteina sacīto krievu auditorijai raidījuma vadītājs tulkoja tikai aptuveni, pavirši, ar attieksmi, ka šis viedoklis nav tādas cieņas vērts, lai to tulkotu pilnībā.
Šī pārraide prasa gan rūpīgu analīzi pašā LTV, gan sabiedriskā medija uzraugu vērtējumu. Un ceru, ka šis “Punkti uz “i”” ir kā trekns punkts diskusijai par vēl viena krievu valodā raidoša sabiedriskā medija kanāla lietderību. Vispirms jāceļ LTV7 satura kvalitāte.