Guntis Ščerbinskis: Lai melnais saraksts baltu dara 3
Pirms pusgada TV3 žurnāliste ēterā cieši tirdīja Valsts prezidentu, Ukrainas notikumu gaismā prasot “Jaunā viļņa” aizliegšanu, jo pasākums taču esot Krievijas maigās varas instruments.
Šajās dienās šis pats kanāls mudina savus skatītājus sekot “Jaunā viļņa” norisēm, “lai saprastu, par ko visa Latvija nākamajā dienā runā”. Vēl vairāk – kanālā tagad stāsta, ka mūzikas festivālā nekādas politikas neesot, bet intervētie Latvijas uzņēmēji kritizē ārlietu ministra lēmumu par trīs Krievijas popzvaigžņu iekļaušanu melnajā sarakstā.
Ir skaidrs, kas pamatā tik krasai TV kanāla nostājas maiņai – otrs šīs pašas mediju grupas (MTG) kanāls LNT taču translē šo “Krievijas maigās varas instrumentu” visai Latvijai. Saprotams, tas ir komerciālā izdevīguma jautājums, kā dēļ iepriekš sludinātos postulātus vērts piemirst. Pat, neraugoties uz to, ka Krievijas kurinātais konflikts eskalējies līdz brutālam nevainīgu cilvēku slaktiņam Ukrainas gaisa telpā.
Negribu nevienam neko pārmest, tikai konstatēju faktus. Zināms, ka veiksme biznesā atkarīga no tā, vai tiksi uz pareizā viļņa, kas nes panākumus un ienākumus. Tāpat dabiska ir arī katra indivīda vēlme savu vienīgo dzīvi šai saulē nodzīvot maksimāli piepildīti, lai vai kādi būtu ģeopolitiskie un citi apstākļi. Tomēr dažkārt cilvēkam par to nākas maksāt, piemēram, noskaņojoties uz savai pārliecībai sveša viļņa. Jo īpaši tas attiecas uz sabiedrībā redzamām personībām, kuru nostāja ietekmē daudzu citu cilvēku pozīciju.
Šajā kontekstā vērtēju arī ārlietu ministra lēmumu trīs kaimiņvalsts estrādes balsīm liegt iebraukšanu Latvijā. Nešaubos, ka Rinkēvičs ar to nopelnījis sev dažus papildu krustiņus gaidāmajās vēlēšanās. Bet kas no tā Latvijai? Valsts prezidents, atbalstot ministra lēmumu, atzīmējis, ka līdz šim valsts šajā ziņā bijusi pārāk mīksta. Es gan te nekādu stingrību nesaskatu, drīzāk varas divkosību, ja vienā svaru kausā liekam lēmumu turpināt Jūrmalas iztirgošanu pret uzturēšanās atļaujām, kam nākotnē iespējamas tālejošas sekas, bet otrā kausā – vienas ballītes liegšanu trīs Putina galma lakstīgalām.
Tiesa, Rinkēviča pēriens krievu slavenībām mudina lieku reizi padomāt pašiem par sevi. Par savu pilsonisko stāju. Ja pastāvētu ideālas sabiedrības, kur pilsoņu kopums stingri turētos pie saviem principiem, karu kā tādu cilvēces vēsturē nemaz nebūtu, nebūtu arī asiņainu diktatūru un tamlīdzīgu nelaimju. Bez noteikta sabiedrības atbalsta jebkuri centieni īstenot nekrietnus un vispārējam labumam neproduktīvus mērķus piedzīvotu tūlītēju krahu. Diemžēl tā nav. Un cilvēki no vēstures kļūdām nemīl mācīties: kā redzam, sabiedrības atbalstu atkal un atkal iespējams panākt pat vismurgainākajām iecerēm un ambīcijām.
Sabiedrības noskaņošanā, ja ne pirmo vijoli, tomēr nozīmīgu lomu spēlē gan inteliģence, gan skatuves personības. Nauda, radošās iespējas un stāvoklis sabiedrībā ir lietas, kas varai ļauj manipulēt ar sabiedrības autoritātēm. Dabiski, arī Putina vara savervējusi savu zvaigžņu armiju. Mums ir tiesības paust nepatiku par to, nosodīt. Tomēr vērtīgāk, ja paskatīsimies paši uz sevi.
Ielūkosimies vēl pavisam nesenā pašmāju vēsturē. Atcerēsimies vērienīgās “pozitīvisma” kampaņas, kurās nekritiski iesaistījušies gan populāri skatuves cilvēki, gan cienījami inteliģences pārstāvji un uzņēmēji. Arī šis atbalsts ir bijusi ūdens liešana uz posta dzirnavām, kas valstī kultivējis korupciju, veicinājis politisku bezatbildību un vairojis amatpersonu nesodāmības sajūtu. Tagad, kad tik daudz runājam par valsts drošību, jādomā, kā šīs pašas sabiedrībā pazīstamās personas uzvestos valstij izšķirošā brīdī. Un jāatzīst, arī tas ir nacionālās drošības aspekts. Ne mazāk svarīgi – kādu pozīciju “x” stundā ieņemtu mediji. TV3 nodemonstrējis, ka būtiskus principus var iemainīt pret šābrīža izdevīgumu. Jautājums vienīgi – kur un vai tam ir kāda robeža?
Rezumējot. Ja Rinkēviča lēmumam par melnā saraksta papildināšanu tiešām ir kāda nozīme, tad tas ir pamudinājums uz pašanalīzi. Ar cerību, ka kļūsim baltāki. Tas attiecas uz katru no mums un uz mani pašu arī.
