Guntis Ščerbinskis: Godprātības rotācija 2
Gluži kā komēta, kas apmet loku ap Sauli un reizi piecos gados parādās Zemes orbītā, Latvijā ik pa laikam uzplaiksnī amatpersonu godprātības jautājums. Taču šis notikums nevar atstāt aiz sevis pozitīvas pēdas, kamēr vien godīga kalpošana sabiedrībai nebūs ierēdniecības ikdiena, nevis izņēmuma gadījumi.
Kā zvaigžņu lietus Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā nobira ziņa par gandrīz 40 Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotēšanu uz citiem amatiem. Ar šo soli acīmredzot iecerēts aizrotēt arī kārtējo uzplaiksnījumu sabiedrībā par valsts pārvaldes goda prātu. Sausais atlikums no šīs VID sāgas gan nav diez ko pievilcīgs. Cilvēkos tas drīzāk stiprinājis pārliecību par ierēdņu nesodāmību, vājo uzraudzību un šajās aprindās valdošajiem tikumiem. Turklāt varas bezspēcība šajā sakarā met garu šaubu ēnu arī pār politiķu
ieinteresētību vai – gluži pretēji – neieinteresētību kustināt šo vezumu.
VID stāstā postoša loma bija arī pagalam neveiksmīgajai komunicēšanai ar sabiedrību. Atgādināšu, ka sākumā bija žurnālistu (nevis kādu iekšējo kontroles dienestu!) uzieti aizdomīgi VID darbinieku “mantojumu” darījumi. Pēc tam sabiedrības mierināšanai kā kauls tika pasviests ierēdņu melnais saraksts un melu detektors, ar kuru tikšot pārbaudīti negodprātīgie darbinieki. Tomēr sekojušais solījums šos ierēdņus pārvietot uz citiem amatiem tā vietā, lai attīrītu valsts pārvaldi, daudziem sabiedrībā nebija sagremojams un sprūda kaklā. Ideja par melu detektoru žigli izkūpēja, bet rotācija gan ir izsludināta. Un acīmredzot, lai piepušķotu nesmukumu, tagad tiek sacīts, ka citos amatos pārceltie ierēdņi tomēr nemaz nenāk no iepriekš sastādītā melnā saraksta. Tiesa, šo apgalvojumu var saprast arī tā, ka melnais saraksts paliek ierindā, bet aizrotēti godprātīgie ierēdņi.
Protams, nevienu nevar sodīt vai atlaist bez juridiska pamata. Tikpat skaidrs, ka mūsu ierēdniecība gadu gaitā likumos ir nostiprinājusi savu aizsardzību. Bet, ja šai aizsardzībai pretī netiek likta vai prasīta augsta atbildība, tas dabiski noved pie visatļautības. Kamēr šī ierēdņu aizsardzība nebūs līdzsvarā ar atbildību, ierēdņu rotācijām vai pat melu detektoriem būs tikai kosmētisks efekts. Diemžēl varas neveiklā stīvēšanās ap VID ierēdņu jautājumu nevieš cerību, ka šajā virzienā tiks strādāts.
Interesanti salīdzināt. Kad pirms vairākiem gadiem toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aktualizēja jautājumu par tiesnešu godaprātu, attiecīgo aprindu aizsargreakcija bija līdzīga – visi tiesneši pēkšņi sajutušies nomelnoti. Vismaz tā publiski tika sacīts.
Līdzīgi paziņojumi tagad nāk no VID: par darbinieku psiholoģisko nomāktību, jo aizdomas krītot uz visiem un tamlīdzīgi. Tāda žēlošanās gan ir lieka. Drīzāk te redzu kārtējo pamudinājumu ierēdniecībai uz pašattīrīšanos, pašregulācijas mehānismiem, kas sargātu valsts ierēdņa mundieri. Bet, ja runājam par situācijas upuriem, tad tie visā šajā stāstā, manuprāt, ir nodokļu maksātāji, kuru uzticība godīgas nodokļu maksāšanas principam vēl vairāk tikusi iedragāta.
Kad runā par valsts aparāta kvalitāti, kas sevī ietver arī ierēdņu godprātību, nereti mēdz sacīt, ka valsts pārvaldei ir grūtības piesaistīt labus kadrus gan atalgojuma, gan darba slodzes dēļ. Tomēr VID epopeja rāda, ka tas savā ziņā ir mākslīgi uzturēts mīts.
Redzam, ka ierēdņi, kuri sev pat jau izkārtojuši labu mūža iztikšanu, tomēr visiem spēkiem turas “nepievilcīgajā” valsts pārvaldē, kaut jāpārcieš piespiedu rotācijas vai iekļūšana melnajos sarakstos. Kāds īpašs magnēts tajā visā tomēr ir.
