Guntis Eniņš: Vai leģionāru piemiņas gājēji nesaprot, ka palīdz Putinam? 47
Grūti, pat neiespējami ticēt, ka vienmēr nosvērtais, lēnprātīgais, stipra rakstura cilvēks, dabas draugs Einārs Cilinskis, kādas viltīgas ļaunprātības iespaidots, apzināti gribētu sagādāt pakalpojumu bļāvējiem un traku trokšņu taisītājiem Josifa Korena komandai un visiem citiem, kas ar apmelojumiem un provokācijām cenšas iegrūst Latviju nelaimē, jo visgrūtāk, apvainojošāk un smieklīgāk ir skaidroties, ka mēs neesam fašisti vai aģenti no Anerobes Antarktikā.
Kur vairs atrast labāku ēsmu jaunā komunisma melu meistariem, kā šo iespēju 16. martā pulcēties pie Brīvības pieminekļa, visas pasaules mediju uzmanības ielenkumā! Sanākt tāpat vien, kādā tukšā laukumā vai pie kādas vēstniecības Putina atbalstītājiem būtu tukša lieta, ievērības nekādas, bet, lūk, tagad vislielākās pasaules uzmanības gaismā pie latviešu Brīvības pieminekļa uzstāties un izkliegties pret nelaimīgu cilvēku likteņiem, kas tika ierauti divu šausmīgu lielvaru cīņās, tagad viņu bērnus un bērnu bērnus varēs nogānīt par fašistiem. Lieliska izdevības, kas jau iepraktizēta gadu gadiem!
16. martā visas pasaules uzmanība būs pavērsta uz Ukrainu, uz Krimas viltus viltīgo referendumu. Skumji, ja leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nespēj aizdomāties un saprast, ka viņi ieliek Putinam rokās, respektīvi, mutē, iespēju pieminēt Latviju ar fašisma vārdu tieši tajā brīdī, kad Krievija rīkojas līdzīgi kā hitleriskā Vācija Otrā pasaules kara priekšvakarā 1938. gadā, it kā Sudetijas vāciešu aizsardzības vārdā. Krimas pašaizsargi, piekaudami un sizdami Ukrainas žurnālistus, kliedz pēc palīdzības. Ukrainas policistus, karavīrus un arī virsniekus aizskar, pazemo, piekauj, bet viņi nepaceļ ieroci. Apbrīnoju un cienu viņu dienvidnieku izturību un nepieciešamo savaldību.
Bet mēs, redz, Rīgā tieši šajā dienā, iesim gājienā uz Brīvības pieminekli, lai pieminētu leģionārus, ieskaitītus Waffen SS. Vai tiešām 16. marta leģionāru piemiņas gājēji un viņu radi, draugi nesaprot, ka šādā veidā palīdz Putinam un viņa komandai mazināt uzmanību Krimas un Ukrainas notikumiem?! Tas nozīmē, ka pasaules žurnālistiem 16. martā būs jāsadala uzmanība starp Putina kaunu – Krimas referendumu zem “nezināmas piederības” bruņotu karavīru automātu stobriem un leģionāru piemiņas gājienu Rīgā. Žurnālistiem intriga: kurā vietā izcelsies lielāks kautiņš. Un Putins sacīs: “Bet redziet, kas notiek Rīgā”!
Ja nu tur, kaut kur, pie kanāla, zem tiltiem vai Bastejkalnā atkal ir kādi trešā spēka malači, kā snaiperi Maidenā un Rīgā 1991. gadā?…………………………………….
Vai jūs, lielie patrioti, saprotat, ka šajā dienā upuris ir ļoti vajadzīgs, jo ļoti vajadzīgs ir kautiņš. Redziet, cik vienkārši un tuvu var Latvija nonākt pie miera spēku ievešanas savu tautiešu aizsardzībai.
Es domāju, ka šajā situācijā Straujumas valdībai vajadzētu sanākt uz ārkārtas sēdi, lai pieņemtu lēmumu, kas šī gada 16. martā aizliedz visus gājienus un piketus – šajā laikā, kad zemeslodes austrumu puslodē izveidojas Otrā pasaules kara priekšvakaram vēsturiski līdzīga ainava.
