Kā tas sākās? Kad tas sākās? Kāpēc sākās? 52
Gadsimta lielākajam bēgļu vilnim sākotnējie cēloņi ir jāmeklē Vācijā jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Vācieši pēc šausmīgā kara prata tik lieliski pacelt savu ekonomiku un dzīves līmeni, ka prastos roku darbus vairs paši negribēja darīt. Iemanījās pieaicināt viesstrādniekus no Turcijas arvien lielākā skaitā. Un abām pusēm bija labi. Ar gadiem ziņas par paradīzi ar pasakaino peļņu izplatījās pa visām Eiropas nabadzīgajām valstīm un pēdējos gados arī Āfrikā.
Kauns teikt, bet arī mani mazbērni tur devušies pelnīt lielo naudu Latvijai grūtajos laikos. Vācijai šādi viesstrādnieki vienmēr noderējuši. Pēdējos divos gados un jo īpaši šogad peļņas meklētāju migrantiem arvien vairāk pievienojas traģiskie kara un posta bēgļi no Sīrijas, Lībijas, Eritrejas un citurienes. Milzīgajā bēgļu vilnī, kas aug ģeometriskajā progresijā, lielākā daļa tomēr ir ekonomiskie migranti, par ko liecina fakts, ka 75% no bēgļiem ir spēcīgi jauni vīrieši. Man gribētos katram no viņiem jautāt: Ja tavā valstī ir pilsoņu karš un valda visādas nosodāmas nelietības, tad tavs pienākums pret savu dzimteni ir tai palīdzēt, cīnīties pret ienaidniekiem, nevis aizmukt uz lielo naudas pelnīšanas vietu un sagaidīt, kamēr, riskējot ar dzīvību un veselību, citi izcīna zemei brīvību. Šie stiprie jaunekļi nav no kautrīgajiem. Labi zina cilvēktiesības. Nobloķē sliežu ceļus, pretojas policijai, pārvar žogus, draud ar bada streiku. Gribas jautāt: vai mūsu bēgļi pēc lielā kara arī darbojās tikpat uzstājīgi?
Es domāju, ka salīdzināt tā tālā laika bēgļus ar šodienas bēgļiem nav īsti godīgi.
Izskatās, ka ES vadoņi pilnīgi nesaprot, kas pašlaik notiek, un pavisam nenoģiež, kas notiks vistuvākajā nākotnē. Bēgļu viļņi kā milzīgi cunami var apslīcināt Eiropu. Ir jāatjauno robežkontroles.
Mums Latvijā vissvarīgākais ir nežēlot līdzekļus pienācīgi stipras austrumu robežas izveidošanai, nesaplēsties pašiem savā starpā un palīdzēt ES ar padomu.
