Guntis Eniņš: Bēgļu laiks būs baigs 52
Bija krievu – turku karš, kur Latvijas zemniekus arī spieda piedalīties. Bija Piektais gads. Bija Pirmā un Otrā pasaules kara laiks. Bija latviešiem izsūtīšanas laiks. Bija Atmodas laiks. Bija treknie gadi (patiesībā burbulis). Tad bija ekonomiskās krīzes laiks, sekoja jostu savilkšanas laiks. Nu ir sācies Bēgļu laiks. Ir tikai sācies. Domāju, būs baigs. Bet, kas tad mums, mēs esam malā. Es domāju – mēs tiksim galā. Bet Eiropai gan būs traki. Un Eiropa rauj mūs līdzi ar saviem grēkiem.
Kur slēpjas patiesība par bēgļiem?
Punkts viens. Kara un grūtību laikā bēgt no savas zemes nav labi. Latvieši paši tieši pirms simts gadiem piedzīvoja savas bēgļu gaitas. Krievijas un Vācijas frontes līnija uz trīs gadiem pārdalīja Latvijas zemi uz pusēm, kur šāva, postīja un kāva no abām pusēm.
Kad lielākā pasaules impērija sajuta, ka Kurzeme un Zemgale būs jāzaudē Vācijas impērijai, tika izplatīta aģitācija un neģēlīgi ziņojumi par to, ka visas mājas un ēkas ir jānodedzina, labība jānodedzina. Ja nedeg, tad labība jānorullē.
Šo šausmīgo nejēdzību kā Cara valdība piespiedu kārtā zemniekus izdzina no savām mājām Sēlijā bēgļu gaitās uz Krieviju, apraksta Lūcija Ķuzāne savā grāmatā “No kurienes mēs nākam” (2015.gads).
Apbrīnojami, kā cara impērijas propagandai izdevās sagrozīt latviešu galvas, ka jāpamet mājas un jābēg no Kurzemes. Tagad no simtu gadu attāluma redzams, ka toreiz tā bija kļūda un zaudējums – kara dēļ pamest savu dzimteni un mājas, lai bēgtu no vāciešiem uz Krieviju. 800 000 kurzemnieku un zemgaliešu pameta savas sētas posta liktenim un devās nezināmās bēgļu gaitās. Šiem bēgļiem jāpievieno Rīgas fabriku strādnieki, kas sekoja savām fabriku iekārtām, ko evakuēja no Rīgas. Pieskaitot vēl daļu vidzemnieku un pašus latviešu strēlniekus, iznāk, ka Latviju pameta vairāk nekā miljons, t.i., 40% iedzīvotāju. Tā bija kritiskā robeža, kad tauta draudēja pazust kā valsts.
Aptuveni pēc 20 gadiem sekoja Otrais pasaules karš, kad bēgļu kustība bija pretējā virzienā. Kad vācu fašistiskā armija savās kaujās atkāpās cauri Latvijai, tā zemniekus un visus pārējos spieda doties bēgļu gaitās. Un cilvēkiem patiesi bija šausmīgas bailes no padomju atbrīvotājiem. Jo tauta jau bija piedzīvojusi pirmo “atbrīvošanu” 1940. gadā, kad komunistu vara sevi parādīja ar zemes izpostīšanu un cilvēku nepieredzētu slepkavošanu. Bet arī šajos apstākļos ne visi zemnieki bēga. Jo zemniekiem ar saviem zirgu vezumiem, govīm un aitām tālāk par Kurzemi nebija kur aizbēgt.
