Guntis Bojārs ierosina no otrās svešvalodas skolās atteikties: “Ar angļu valodu pietiek ļoti labi” 125
LTV žurnālists Guntis Bojārs ierakstā “Facebook” rosinājis aizdomāties par to, vai skolās vispār ir jāmāca otrā svešvaloda jeb vai tam vajag tērēt budžeta naudu.
Viņš uzskata, ka ar pašreizējo “otrās” svešvalodas apguves līmeni Latvijas skolās, iespējams, kādā Francijas mazpilsētā, kurā bieži vien neviens nerunās angliski, varēs pasūtīt vakariņas, un tas ir forši un pat romantiski, bet vai šādam būtu jābūt valsts apmaksātam mērķim? Un vai šo skolas laiku neizlietot lietderīgāk?
Turpinājumā viņš šo domu izvērš plašāk.
“Patlaban līdz ar lēmumu atteikties skolās no krievu valodas kā otras svešvalodas ir vērojams satraukums, kur ņemt un vai citu svešvalodu mācīšanai pietiks pedagogu. Izglītības ministrijas solījusi to risināt un droši vien arī risinās, BET…
Šajā ziņā, par spīti tam, ka man pašam ļoti patīk mācīties svešvalodas, mana racionālā un žurnālistiskā puse tomēr liek uzdot jautājumu, vai šāds hobijs skolās ir jāapmaksā no valsts budžeta līdzekļiem un vai tam tērēto laiku nevar labāk ieguldīt vairāk, piemēram, matemātikā vai mūsu pašu latviešu valodā, ar ko daudzu jauniešu vidū briest lielas problēmas.
Proti, šajā ziņa ļoti gribētu dzirdēt, kāds ir Izglītības ministrijas pamatojums, kādēļ otro svešvalodu tik ļoti tomēr vajag vai tā nav vienkārši inerce, bija un tāpēc vajag…”
Tāpat arī žurnālists min vairākus punktus, kas viņam likuši šaubīties:
“1. Ar angļu valodu, kas šobrīd skolās ir pirmā svešvaloda, starptautiski patlaban pietiek ļoti labi, ņemot vērā, ka angļu gan kā biznesa, gan kā sarunu valodas dominance pēdējos 20 gados pasaulē ir ļoti augusi. Un jo īpaši ar to ļoti labi pietiek Ziemeļvalstīs.
2. Kādu “otro” svešvalodu mācīt? Franču? Noder Francijā, Frankofonijas valstīs un ES institūcijās. Vācu? Noder teju tikai Vācijā un biznesa vidē ar Vāciju. Spāņu – jā, noder daudzās pasaules valstīs, bet lielākoties valstīs ar vāju ekonomiku un ar kurām Latvijai maz darīšanu. Vēl arābu vai ķīniešu? Šķiet, pat visvērtīgākās, bet te jāsaka, ka, manuprāt, ķīnieši ātrāk iemācīsies angļu valodu nekā mēs – ķīniešu. Jo kurš to tā te mācīs? Kopsavilkums – daudzas no svešvalodām, ko māca un varētu mācīt Latvijas skolās, ir ar šauru pielietojamību.
3. Cik labi skolā maz iemācās “otro” svešvalodu? Īsā atbilde – ne pārāk, un valsts arī īsti neatprasa, cik labi jāiemācās. Savulaik “Aizliegtā paņēmiena” ietvaros pētījām, cik labi kā “otro” svešvalodu skolēnu iemācās krievu valodu. Viens secinājums, ja ar krieviem ikdienā nebija nekādas saskarsmes, tad īsti nekā – “privet” līmeni. Un otrs – ja kādam ļoti vajag un viņš grib apgūt kādu svešvalodu, tad daudz labāka un efektīvāka izvēle būtu intensīvie kursi. Plus ir pilns ar valodas apguves lietotnēm, plus ir lietotnes, kurās par 15 eiro uz stundu attālināti var dabūt pat dzīvu itāli ar pedagog grādu, piemēram, itāļu valodas apguvei.
4. Tehnoloģijas aizvieto svešvalodas. Mūsdienu tehnoloģiju līmenis jau aizgājis tik tālu, ka nereti rodas jautājums, vai nākotnē svešvalodas vajadzēs prast vispār. “Google translate”, un uz priekšu! Un, atceros, ka, veidojot raidījumu par nelegālo migrāciju Latvijā, feisbukā ļoti labi spēju visu pat “izlasīt” arābu valodā, no šīs valodas un tās rakstības nepārzinot absolūti neko.”
Vai piekrīti Gunta Bojāra viedoklim, ka skolās varētu atteikties no otrās svešvalodas?
