Guntars Račs: “Bieži vien mēs kā latvieši integrējamies vairāk, nekā kāds vēlas integrēties mūsu kultūrā” 0
“Man ir bail, ka bieži vien mēs kā latvieši integrējamies vairāk, nekā kāds vēlas integrēties mūsu kultūrā, mūsu valodā un tā tālāk,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina mūzikas producents un mūziķis Guntars Račs, apspriežot sabiedrībā aktuālo jautājumu par arvien pieaugošo imigrantu skaitu un viņu integrāciju Latvijā.
“Mēs esam ļoti pretimnākoši visiem. Tur nav nekā nepareiza! Bet vienīgi jāņem vērā, ka mēs esam ārkārtīgi maza tauta. Un par katru šo lietu, kas saglabā mūsu kultūru un valodu, ir jācīnās visiem iespējamajiem veidiem,” uzskata mūziķis Račs. “Protams, mums ir jābūt draudzīgiem un atvērtiem,” vienlaikus piebilda viņš.
Būt draudzīgiem un atvērtiem ir vienkārši, piekrita Račs, tomēr viņš norādīja, ka mums jādomā par savas tautas izdzīvošanu nākotnē. “Bail teikt to vārdu, bet esam mazliet demogrāfiski izmirstoša tauta,” tā komentāra noslēgumā skumji sacīja Račs intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
Portāls LA.LV jau ziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvalde “Eurostat” prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, no 2022. līdz 2070.gadam sarūkot par trešdaļu jeb līdz 1,3 miljoniem, liecina informācija, kas atrodama Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas situāciju valstī, tā vēstīja LETA šā gada 24.oktobrī.
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs kopš 1991.gada – 2021.gadā tas sasniedza augstāko negatīvo rādītāju.
Savukārt migrācijas saldo jeb starpība starp iebraukušo (imigrējošo) un izbraukušo (emigrējošo) iedzīvotāju skaitu ir negatīva jau kopš 1989.gada. Pirms diviem gadiem gan fiksēts pozitīvs migrācijas saldo, ko galvenokārt ietekmēja iebraukušo Ukrainas iedzīvotāju skaits.
Līdztekus arvien straujāk samazinās vēlamā summārā dzimstības koeficienta – 2,1 līdz 2,2 – vērtība. Šis rādītājs, ministrijas ieskatā, nepieciešams “normālai paaudžu nomaiņai”, un kopš 1990.gada Latvijā tas nav sasniegts. Pērn Latvijā piedzima 14 490 bērni, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā, teikts ziņojumā.
Turklāt ministrijas dati liecina, ka Latvijā palielinās gan jaundzimušā mātes, gan tēva vidējais vecums. Mātes vidējais vecums pērn bija 30,4 gadi. Vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 28 gadi, savukārt piedzimstot otrajam bērnam – 31,2 gadi. Pērn visvairāk bērni dzimuši, to tēviem esot 32 gadu vecumā.
Kopumā Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, bērni dzimst mātēm jaunākā vecumā, informē ministrijā. Lai gan dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās īpatsvars bērniem, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni ģimenē.
Pēc “Eurostat” demogrāfisko prognožu pieņēmumiem par dzimstības, mirstības un migrācijas rādītāju attīstības tendencēm, vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā 2070.gadā palielināsies līdz 82,5 gadiem, kas ir par 12 gadiem vairāk nekā 2022.gadā prognozētais ilgums. Savukārt sieviešu paredzamais mūža ilgums tādā pašā laika periodā pieaugs no 79,8 līdz 88,4 gadiem.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties video šeit:
