– “Latvijas koncertiem” šogad aprit desmit gadi kopš dibināšanas. Kā vērtējat veiksmes, neveiksmes? 3
– Palūkojoties uz situāciju pirms desmit gadiem un salīdzinot ar šodienu, varam būt gandarīti. Pirms desmit gadiem labi ja trīsdesmit cilvēki sanāca uz koncertiem, tagad zāles ir pilnas. Pērn koncertu biļešu ieņēmumi bija 600 000 eiro – divreiz vairāk nekā 2009. gadā. Arī sadarbībā ar pašvaldībām ieņēmumi pieauguši gandrīz trīs reizes. Taču manās acīs lielākā vērtība tomēr ir izglītības programma “Mūzika tev” un “Pavisam maziņiem”, kuru katru gadu apmeklē apmēram 30 000 bērnu – gan pirmsskolas, gan skolas vecumā. Pateicoties tai, mums ir salīdzinoši jauna publika ar vidējo vecumu nedaudz pāri četrdesmit gadiem. Šajā ziņā esam unikāli Eiropā un arī pasaulē. Atšķirībā no pārējiem koncertu rīkotājiem nekad neesam raidījuši prom vecākus ar mazuļiem. Pirms pāris gadiem bija tāda gluži vai kampaņa, ka mazu bērnu uzmanības nenoturība ir traucēklis mūzikas baudīšanai. Taču var ierādīt vietas tuvāk durvīm, ierīkot telpu bērniem, bet nekādā gadījumā nedrīkst raidīt prom ģimeni, kas uz Ziemassvētku koncertu atnākusi kopā ar mazuļiem. Un man ir liels prieks, redzot, ka kādreizējie bērni tagad jau izauguši lieli un uz koncertiem nāk ar savām atvasēm un vecākiem.
– Nupat divi mūziķi sacēla publisku traci, ka, viņuprāt, pērn caur “Latvijas koncertiem” par maz tikuši uz skatuves. Kā jau mūzikas lielvalstī, mūziķu mums daudz un konkurence liela. Kā jūs vērtējat – vai Latvijas profesionālo, augstvērtīgi spēlējošo mūziķu potenciāls ir lielāks par “Latvijas koncertu” kapacitāti to izmantot, vai arī viss ir līdzsvarā?
– Jāsaprot, ka “Latvijas koncerti” ir tikai viens no mūzikas tirgus dalībniekiem un valsts investīciju apjoma ziņā nebūt ne lielākais. Koncertus rīko visas reģionālās koncertzāles, LNSO, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Opera. Rīgas pilsēta novirza ievērojamus līdzekļus, lai koncerti notiktu tās pārziņā esošajos kultūras centros un citās ēkās, to dara arī citas pašvaldības. Līdzekļi koncertēšanai pieejami arī Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursos. Valsts dotācija “Latvijas koncertiem” ir divi miljoni eiro gadā, savukārt vienu miljonu eiro mēs samaksājam valstij nodokļos. Līdz ar to dotācija būtībā ir viens miljons. Par to algojam trīs kolektīvus – Latvijas Radio kori, Radio bigbendu un orķestri “Sinfonietta Rīga”, kā arī rīkojam sešus jau minētos festivālus. Nodrošinām trīsreiz vairāk koncertu, nekā aprēķināts, cik mums par valsts dotāciju būtu jāizdara. Vairāk varam paveikt tādēļ, ka nopelnīto naudu liekam lietā, ieguldām atpakaļ koncertos. Mēs nekaisām naudu izplatījumā. Jā, mums ir savi veidi, kā ieraugām un piesaistām mūziķus. Uzņēmumā desmit cilvēki nodarbojas ar programmu atlasi un veidošanu. Turklāt reizi gadā ikvienam mūziķim ir iespējas iesniegt savu ideju pieteikumus publiskā konkursā, arī kamermūzikas žanrā. Īpaši izveidota deviņu cilvēku komisija no dažādām kultūras institūcijām, Latvijas Radio 3 “Klasiku” ieskaitot, izvērtē un atlasa piedāvājumus. Vēlāk no pašvaldībām saņemam sarakstu ar viņu izvēlētiem mūziķiem, un, kad sagaidīts Kultūras ministrijas piešķirtais budžets, varam mūziķiem pateikt, kuru un cik vietās nākamajā gadā gaida un grib dzirdēt. Mēs esam vienīgā koncertorganizācija mūsu valstī, kas praktizē tik demokrātisku programmu veidošanas politiku, bet, protams, arī mūsu producentu pienākums ir, zinot mūsu festivālu ievirzes, veidot attiecīgas koncertu programmas. Tas ir māksliniecisks process, kurā atklājas katra producenta muzikālā stīga un idejas, un man nav nekādu tiesību viņiem uzspiest vai liegt sadarbību ar vienu vai otru mūziķi.
