Gunta Sumeraga: Iesnas neārstēt var, tikai tad jāievēro atpūta 0
“Atkal tās iesnas!” Šādi gribas iesaukties, kad pēc vasaras, pirmoreiz izmirkstot rudens lietavās, ir klāt šķavas un aizlikts deguns. Kā ārstēt iesnas un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgā laikā – konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga.
Vainīgs vīruss
G. Sumeraga uzsver – patiesībā tipiskākajai rudens likstai, ko mēs saucam par saaukstēšanos, kad galva dulla un deguns ciet, nav tieša sakara ar aukstumu. Parasti tā ir vīrusa infekcija, kam pacelt galvu licis pēkšņais vēsums un organisma aizsargspēju samazināšanās izmirkstot, nosalstot vai stresojot. Stāstu par iesnām var iedalīt trīs stadijās. Pirmajā dienā, kad vīruss sācis savus kaitnieciskos darbus, deguna gļotāda kļūst izteikti sausa un gribas šķaudīt. Jau nākamajā dienā sāk veidoties ūdeņaini izdalījumi un mēs saprotam, ka iesnas tomēr ir klāt. Tad ar katru nākamo iesnu dienu izdalījumi sabiezē, kļūst gļotaināki. Kad esam aptuveni četras dienas papuņķojušies, jau jūtama atlabšana. Citādi, ja vīrusa infekcijai pievienojas kāda baktērija – par to parasti liecina tas, ka iesnas nedēļas laikā nerimstas, – izdalījumi kļūst izteikti biezi, iegūst zaļganu nokrāsu.
Kā ārstēt?
Tautā par iesnām ierasts teikt tā: ārstē vai neārstē, pēc nedēļas tāpat pāries! Ja pavisam godīgi – kad parādījušās iesnas, tiešām var arī nelietot neko, jo mūsu organisms tomēr ir pietiekami stiprs, lai pats ar visu tiktu galā. Tikai – šāds scenārijs ir spēkā, ja ievērojam atpūtas režīmu. Pāris dienu pasēdēt mājās, dzert siltas tējas un stiprināt organismu ar dabas veltēm, nodoties patīkamām nodarbēm vai vienkārši laiskai atpūtai. Protams, dzīvē viss ir citādi – negribas kavēt skolu, darbu un sabiedriskās aktivitātes. Tādās reizēs nākas mazināt iesnu simptomus. Galvenais, ko alkstam, ir atbrīvot degunu, lai beidzot var brīvi elpot.
Kuru līdzekli izvēlēties?
Meklējot savu ideālo pretiesnu līdzekli, nākas ielāgot senu patiesību: kas der visam, neder nekam. Tāpēc jāzina, ko meklē. Pēc savas formas un īpašībām iesnu līdzekļus var iedalīt vairākās kategorijās: pilieni, aerosoli, eļļas un ziedes. Pirmkārt, jāsaprot, ka viss, kas nokļūst degunā, drīz vien no tā tiek izvadīts, jo mūsu degunam piemīt dabiska attīrīšanās funkcija. Rudenī un ziemā, izejot no siltām telpām ārā, sāk tecēt deguns. Tas saistīts ar krasu temperatūras maiņu, un deguna skropstiņas šajā šoka brīdī pārstāj kustēties virzienā uz aizdeguni un kaklu, tāpēc sāk tecēt deguna dabiskais sekrēts. Tas izdalās nepārtraukti, tikai mēs to nemanām, jo skropstiņas visu laiku kustas virzienā uz kaklu un tīra deguna ejas. Līdzīgs ir arī deguna pilienu un aerosolu (proti, šķidro līdzekļu) ceļš – tie aiztek līdz aizdegunei, tad ietek kaklā, mēs to norijam, un tālāk zāles nonāk kuņģī, kam ar deguna atveseļošanu visai mazs sakars. Citādi ir ar eļļveida līdzekļiem un ziedēm. Šīs grupas līdzekļi labāk noderēs, tieši pirms iesnas sākušās vai tūlīt pēc tam, jo ir biezākas konsistences, tāpēc spēj pasargāt gļotādu un mitrināt to ilgtermiņā, jo vienkārši ilgāk turas degunā.
Cik ilgi lietot?
Savā ārstes praksē esmu novērojusi, ka pacienti visvairāk iemīļojuši tos līdzekļus, kuri ātri atver degunu (pilieni, aerosoli), bet tieši ar šo līdzekļu ilgstošu lietošanu aizrauties tiešām nedrīkst. Deguns pēc pilienu iepilināšanas atveras tāpēc, ka pārsvarā šo līdzekļu sastāvā ir vielas, kas sašaurina asinsvadus un mazina pietūkumu. Jā, tam ir savi plusi – vieglāk elpot un izšņaukt degunu –, bet šādā veidā tiek aizšķērsots ceļš mūsu organisma imunitātes sargiem, kas dodas slimo degunu sadziedēt. Tāpēc mēs, ārsti, neiesakām lietot deguna pilienus ilgāk par septiņām dienām. Ja līdzekļa sastāvā ir eļļas vai dabas vielu bāze, kas mīkstina, mitrina gļotādu, lietošanas ierobežojumi nav tik strikti. Šie preparāti pārsvarā iedarbojas reflektoriski – spēcīgais ēterisko eļļu aromāts atbrīvo degunu un uzlabo tā dabisko tīrīšanos. Reizēm šādus līdzekļus iesaku saviem pacientiem lietot visu apkures sezonu, lai neiedzīvotos gļotādas sausumā.
Ieteikumi, kā pareizi šņaukt degunu:
• Aizspied vienu nāsi.
• Elpo caur muti.
• Pūt viegliem, īsiem pūtieniem, nevis ar spēku.
• Atkārto tāpat ar otru nāsi.
• Drīksti arī caur aizdeguni deguna saturu vilkt uz iekšu un izspļaut vai norīt.
Kad jādodas pie ārsta?
• Ja sāk sāpēt piere, īpaši, noliecot galvu uz leju.
• Ja sāp deguna blakusdobumi – jutīgs rajonā pie vaigu kauliem, zobiem, pie acīm.
• Ja parādās dzeltenīgi zaļgani deguna izdalījumi ar strutu smaku.
• Ja sākas temperatūras otrais vilnis – pirmās dienas bija, tad vairs nebija, bet vēlāk parādās atkal.
• Ja jūtamas stipras galvassāpes.
• Vispirms kārtīgi izšņauc degunu. Vari izskalot arī ar aptiekā nopērkamo sālsūdeni.
• Nedaudz atliec galvu un iepilini pilienus.
• Ļauj zālēm iedarboties vismaz 5–10 minūtes.
• Pēc tam vari atkal droši šņaukt degunu un to pat vajag darīt. Pilieni būs iedarbojušies, mazināsies tūska, un gļotas labāk iztīrīsies.
