Gunta Līdaka: Mūsu galvenais mērķis ir panākt, ka mēs domājam vienā veidā, nevis runājam vienā valodā 160
Kā ziņots, Saeima apstiprināja jaunu Nacionālās drošības koncepciju (NDK), kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes jaunu politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un rīcības plānu nacionālās drošības jomā izstrādei.
NDK paredzēts, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.
Šim lēmuma nepiekrīt sabiedriskie mediji, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī kultūras ministre Agnese Logina.
TV24 raidījumā “Preses klubs” mediju eksperte, biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Gunta Līdaka uzsver, ka ideja pamosties no rīta latviskā informācijas vidē, taču tas nenozīmē, ka 30% krievvalodīgā satura lietotāji kaut kur pazudīs, viņi nelietos latviešu saturu.
Tas ir komplekss jautājums, viņa uzsver, skaidrojot, ka, pirmkārt, ir jāsāk ar izglītību.
Mediju uzdevums nav to darīt, mediju uzdevums ir informēt. Sasniegt auditorijas, vēstīt par to, kas notiek mūsu valstī jebkurā valodā, viņa pauž pārliecību.
Mainās uzticēšanās sabiedrisko mediju krievvalodīgajam saturam. Mēs redzam beidzamos datus. Kādreiz vispār krievvalodīgo saturu Latvijas krievi neklausījās, taču tā tendence ir mainījusies. Tas jautājums ir, pirmkārt, par uzticēšanos, otrkārt, par valodas zināšanām, viņa ir pārliecināta.
Mediji strādā ar sekām, ko nav izdarījuši citi, jo mediju galvenais uzdevums, viņa atkārtoti uzsver, ir sasniegt auditoriju.
Reģionos, ir izpētīts, cilvēki uzticas vietējiem medijiem vairāk nekā lielajiem sabiedriskajiem medijiem, viņa skaidro.
“Mūsu galvenais mērķis ir panākt, ka mēs domājam vienā veidā, nevis runājam vienā valodā.”
Krievijas pilsoņi ir viens stāsts, taču pārējie pilsoņi, kas ir Latvijā dzīvojoši, ir mūsu sāpe, mūsu problēma un mūsu atbildība, G.Līdaka uzsver.
NDK atzīmēts, ka nacionālās drošības būtiska prioritāte ir Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana, kuras pamatā ir jābūt stipriem vietējiem Latvijas medijiem un kvalitatīvam informatīvās vides saturam latviešu valodā, atzīmēja “Apvienotā saraksta” politiķis Edvards Smiltēns.
Vēlāk debatēs Smiltēns norādīja, ka no Krievijas puses tiek likts akcents tieši uz krievu valodu kā instrumentu, lai to izmantotu kā atšķirības zīmi un vēl stiprinātu divkopienu konceptu. Tāpēc vienot Latvijas sabiedrību, kas ir noturīga pret ārējiem apdraudējumiem, esot “apkļaušanās ap centrālo asi, kas ir latviešu kultūra, tradīcijas, latviešu valoda, Latvijas valstiskums”, izteicās Smiltēns, apgalvojot, ka pārējās metodes esot “absolūta ilūzija”.
Iepriekšējā aizsardzības ministre, tagad Saeimas deputāte Ināra Mūrniece (NA) pauda uzskatu, ka 3% no iekšzemes kopprodukta valsts aizsardzībai būtu jāsasniedz jau nākamgad, jo tas būs ieguldījums drošībā. “Mēs nedrīkstam atpalikt no Igaunijas un Lietuvas, kas būtiskus lēmumus aizsardzības un drošības jomā ir paguvušas pieņemt agrāk,” teica politiķe.
Deputāts Juris Viļums (AS) pauda atbalstu koncepcijas apstiprināšanai, reizē aicinot pievērst uzmanību dažām kritiskajām piezīmēm, uz ko norāda parlamentārieši. Politiķis norādīja, ka jāatbalsta, jāstiprina “rus.lsm.lv” virziens, izmantot arī poļu, ukraiņu un baltkrievu valodas.
Tieši vārdā to nenosaucot, Viļums norādīja, ka saprot, ka var būt lieli iebildumi par krievu valodas izmantošanu.
Reizē politiķis vērsa uzmanību, ka daļai Latvijas pilsoņu, piemēram, Latgalē ikdienas valoda ir kāda no mazākumtautību valodām.
Politiķis nav tik cerīgs, ka 2026.gadā, kad koncepcija paredz pārtraukt krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos, situācija būs īpaši mainījusies.
“Progresīvo”, kuru atbildībā ir par ar mediju nozari saistītā Kultūras ministrija, deputāts Atis Švinka pauda, ka partija atbalstīs koncepciju, taču neesot pareizi, ka no teksta viena rindkopa “paņem visas prožektoru gaismas uz sevis”. Politiķis norādīja, ka, ja arī auditorija sabiedrisko mediju ziņām krieviski būtu vismaz 100 000 cilvēki, tad rodas jautājums, vai politiķi apzināti šiem cilvēkiem liek emigrēt uz propagandas kanāliem.
Komentējot plānu atteikties no krievu valodas izmantošanas sabiedriskajos medijos, “Stabilitātei” līderis Aleksejs Rosļikovs akcentēja, ka koncepciju nedrīkst izmantot kā piesegu, kurā ielikt Nacionālās apvienības (NA) vēstījumu pārējai sabiedrībai ar mērķi nākamajās vēlēšanās NA uzlabot savu reitingu.
Tikmēr deputāts Arturs Butāns (NA) domā, ka latviešu valodu prot un lietojot 97% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc nav pamata šajā diskusijā piesaukt nepilnus 40% krievvalodīgos.
Latvijas Radio un Latvijas Televīzija (LTV) kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto aizliegumu no 2026.gada sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā.
Sabiedrisko mediju ieskatā pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos šāds lēmums ir tuvredzīgs un diametrāli pretējs izvirzītajam mērķim – stiprināt informatīvās telpas drošību.
Izslēdzot kvalitatīvu, sabiedrības interesēm un vērtībām atbilstošu saturu krievu valodā, valsts pati netieši veicinās nelegālā satura patēriņu Krievijas propagandas kanālos.
Dokumentā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu vērtējumumiem, arī atzīmēts, ka Latvijā pastāv risks saasināties etniskajai spriedzei, kas pašlaik ir latenta un kuru var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte.
Dokumentā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.
