Gunta Līdaka: “Ir jābūt mehānismiem, kas liek amatpersonām atbildēt par lēmumiem, kas nodara zaudējumus valstij un nodokļu maksātājiem” 20

TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par Latvijas valsts amatpersonu atbildību par dažādiem pārkāpumiem, mediju eksperte un biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Gunta Līdaka sacīja, ka ir jābūt mehānismiem, kas kaut kādā veidā liek valsts amatpersonām atbildēt par lēmumiem, kas nodara zaudējumus valstij.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

“Runājot ar kolēģiem, mēs uzdodam jautājumu, cik daudz cilvēki mūsu valstī ir sodīti par dažādiem valsts amatpersonu pārkāpumiem, kas ir radījuši milzīgus zaudējumus valstij?” jautāja Līdaka. “Mēs tikai zinām, ka ir šī te politiskā atbildība. Un ir tas minimālais sods, kas ir, piemēram, demisija. Un arī tas notiek ļoti reti! Manuprāt, tas mehānisms nav pilnīgs, jo, ja mēs skatāmies no sabiedrības viedokļa, tas rada sabiedrībā milzīgu vilšanos, mazina uzticēšanos valsts institūcijām un amatpersonām. Mani visvairāk mulsina, ka pašas amatpersonas tas neuztrauc,” pauda viedokli Līdaka TV24 raidījumā.

Mediju eksperte atgādināja, ka Latvijā sabiedrība vismazāk uzticas Saeimai un Saeimas deputātiem. “Sabiedrība neuzticas, jo viņi [amatpersonas] tāpat darīs to, ko gribēs, nav jēgas tur iestāties par kaut ko. Sabiedrība ievēl, bet ir tomēr jābūt mehānismiem, kas kaut kādā veidā liek amatpersonām atbildēt par lēmumiem, kas nodara zaudējumus valstij, nodokļu maksātājiem un šiem cilvēkiem, kas patiesībā veido sabiedrisko labumu,” norādīja mediju eksperte un biedrības “Par legālu saturu” valdes locekle Līdaka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa piebilda, ka mums šajā ziņā viss ir kaut kā otrādi, jo liekas, ka “sabiedrisko labumu rada amatpersonas”, bet patiesībā to rada sabiedrība kopumā.

Līdaka turpināja domu, sakot: “Mums vajadzētu bišķi apgriezt to domāšanu – apmatpersonas nav tās, kas ir šī te sabiedriskā labuma radītājas, bet tā ir sabiedrība. Līdz ar to amatpersonām būtu jāatbild sabiedrības priekšā – politiski, finansiāli, juridiski likuma priekšā. Mēs tagad redzam tik daudz skandālu par ļoti lieliem lēmumiem ar milzīgiem finansiāliem zaudējumiem, bet tur viss tā izplūst… Es gadiem esmu sekojusi līdzi dažādām Saeimas izmeklēšanas komisijām, kuras vienmēr ir beigušās ne ar ko! (…) Trakākais, ka sabiedrībā tas rada tādu totālu neuzticēšanos, pesimismu un bezspēcību!”

Truklāt sabiedrībā, redzot, ka valsts amatpersonas neuzņemas politisko atbildību, rodas arī vienaldzība, kas esot “visbīstamākais”. “Ja mēs gribam, lai mūsu valsts mobilizējas kaut kādos kritiskos brīžos, bet tad atnāk šie valsts ierēdņi un mēģina mobilizēt, tad viņi vairs nespēj mobilizēt to sabiedrību!” vērsa uzmanību Līdaka TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par valsts amatpersonu politisko atbildību par dažādiem lēmumiem.

Plašāk skatieties pievienotajā video!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.