“Kultūrzīmju” izvēle: Gundegas Rancānes krāsu prieks 0
Sv. Pētera baznīcā nupat atklāta izstāde “Gundegas Rancānes glezniecība”, kas būs atvērta līdz 7. augustam.
Vajag lielu uzdrīkstēšanos, lai ar personālizstādi piepildītu šī dievnama divus tūkstošus kvadrātmetru. Makašānu Amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne to dara jau atkārtoti. Viņas iepriekšējā personālizstāde šeit bija apskatāma pirms trim gadiem, pēc tam Gundegas gleznas bija izliktas kopā ar Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Streiča darbiem. Ar režisoru un gleznotāju esam vienisprātis, ka aizvadītajos trijos gados viņas glezniecība ieguvusi vēl lielāku dziļumu un vērienu vēstījumā.
Gundega Rancāne dzimusi 1973. gada 28. jūnijā Rēzeknes gleznainajā apkaimē – Makašānos. 1995. gadā uzsākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, tad līdz 2000. gadam tās turpinājusi maģistrantūrā Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa meistardarbnīcās. 1990. gadā tika sarīkota pirmā personālizstāde, kurā Gundega Rancāne izstādīja gleznas, bet viņas tēvs Antons Rancāns – koka skulptūras. Tai sekoja ikgadējas izstādes Rīgā, Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, Helsinkos, Briselē. Ilustrētas izcilās latviešu dzejnieces Broņislavas Martuževas grāmatas “Gaismas lāse”, “Nopūtas”, “Kā putni dzied”, “Trejdeviņas jāņuzāles” un A. Vējāna dzejoļu krājums “Rozes Silajāņu vāzē”. Viņas darbi atrodas Latvijas valsts un sabiedriskās iestādēs, Daugavpils un Rēzeknes muzejos, kā arī privātkolekcijās – ASV, Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Beļģijā, Kanādā, Somijā, Izraēlā un Latvijā.
Gundega Rancāne nebaidās gleznās apliecināt savu lielo mīlestību uz Latvijas un Latgales dabu. Ierosināt gleznai varot pavisam vienkāršas lietas – vērojums, kā vanags lido medībās vai arī kā kaķis no rīta dodas savās gaitās. Ekspozīcijā apkopoti vairāk nekā 40 galvenokārt pēdējos trīs gados tapuši darbi – ainavas un klusās dabas. Ir arī dažas agrāk tapušas gleznas, kuras līdz šim nav bijušas izstādītas. Krāsas, to nianses gaismas iespaidā un dažādās noskaņās ir tas, kas Gundegu Rancāni glezniecībā interesē visvairāk. Ikdienas skaistums – krāsas, smaržas, garšas, skaņas, sajūtas – bieži rada tādu emociju pārbagātību, ka nepieciešams vēl kas vairāk par vārdos pasakāmu sajūsmu. Gleznošana ir arī veids, kā paturēt šos krāšņos, skrienošos, neatkārtojamos dzīves mirkļus, vēstījums un saruna ar apkārtējo pasauli.
