Gundars Vētra: dzīves noteikumi 1
VTB līga publicējusi sarunu ar Sanktpēterburgas „Spartak” galveno treneri Gundaru Vētru sadaļā „Dzīves noteikumi.” Saruna notiek krievu valodā, tās atreferējumu zemāk atradīsiet arī tekstuālā veidā.
Gundara Vētras dzīve noteikumi
„Kad mani vaicā, kāpēc un kā tu beidzi spēlēt, es allaž atbildu – kad tu vairs nevar spēlēt tik labi kā spēlēji un kā pašam gribas, kad tevi sāk mocīt savainojumi, saproti, ka to darīt vairāk nevajag. No savām pēdējām spēlēm es baudu vairs neguvu, bija laiks pieņemt lēmumu beigt sevi mocīt.”
„Nedomāju, ka kļūšu par treneri, taču tā sanāca. Tagad no basketbola gūstu pat lielāku gandarījumu kā tad, kad pats spēlēju.”
„Atskatoties uz savu spēlētāja karjeru esmu domājis, kas vārēja būt savādāk. Mazliet nožēloju, ka braucot turnejā ar PSRS junioru izlasi pa Ameriku, neizmantoju iespēju, kad man un vēl dažiem junioru izlases spēlētājiem piedāvāja palikt un mācīties turienes augstskolā. Tajos laikos tas būtu biji apmēram tāpat, kā izdarīja hokejisti Mogiļņijs un Fjodorovs, kuri aizmuka, palika Amerikā un tur sāka savu profesionāļa karjeru.”
„Sportā neviens nevienam neko nesola, sportā nevienam nekas nav garantēts. Ne vieta komandā, ne uzvaras un tituli. Viss ir jāizcīna pašam, reizēm arī vieta komandā ir jāatņem savam labākajam draugam. Es savulaik pats sapratu – ja nebūšu sportists, tad droši vien nebūšu nekas. Starp vienaudžiem es nebiju pats talantīgākais bērns un ar talantu vien neko neesmu sasniedzi. Šķiet, salīdzinoši agri sapratu, ka man ir jāstrādā vairāk kā citiem. Darba mīlestība bija tā, kas man deva iespēju spēlēt olimpiādē un vēlāk izmēģināt savus spēkus arī NBA.”
„Manas paaudzes spēlētājiem Maikls Džordans ir visu laiku labākais spēlētājs. Vienmēr sapņoju kādā jaukā dienā pret viņu spēlēt laukumā. Tāda iespēja bija, interesanti, ka savus pirmos divus punktus NBA iemetu tieši pret Čikāgas „Bulls”. Mūsu komanda gan tobrīd zaudēja ar 20 punktu starpību un Čikāgas lielākās zvaigznes jau sēdēja uz rezervistu soliņa. Taču tik un tā man bija patīkami, ka esmu to paveicis. Kā pirmais NBA spēlētājs no Latvijas, turklāt guvis savus pirmos punktus pret tādu komandu.”
„Kā trenerim man ir veicies, ka bijusi iespēja mainīt specializāciju. Esmu strādājis vīriešu basketbolā, tad sieviešu, atkal esmu atgriezies vīriešu. Tā ir laba pieredze. Droši vien eiropietim aizbraukt trenēt uz Ameriku ir ļoti grūti. Tam ir vairāki iemesli. Viņi ļoti aizsargā savu treneru tirgu. Lai tur nokļūtu, eiropietim jābūt kā pirmatklājējam ar tādām jaunām idejām, kas varētu piesaistīt amerikāņus.”
„Vienmēr esmu uzskatījis, ka trenera kredo ir – tev jāredz spēlētāji, viņu vājās un stiprās vietas, jāatver stiprās vietas un jāpiesedz mīnusi. Ja tas izdodas, tad vari teikt, ka esi izdarījis kaut ko labu.”
„Kad savam trenerim vaicāju vai šis spēlētājs ir talantīgs, vai šis nav talantīgs, man atbildēja – klausies, te ir vairāk vai mazāk spējīgi cilvēki. Talanti – tie ir Maikls Džordans, Pavaroti, Maikls Džeksons un viņi pasaulē nav nemaz tik daudz.”
