Gunārs Resnais: “Aizbraukušie jāmotivē atgriezties” 8
“Mums ļoti sāp tas, ka Latvijas valsts politiskajās un saimnieciskajās deklarācijās sludinātā cilvēka prioritāte praksē izrādās vien liekulība un meli,” skarbs secinājums izskanēja sestdien Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) 27. konferencē, kas notika Rīgas Latviešu biedrības namā.
Asā vērtējuma pamatā ir konstatējums, ka Latvijas ļaudis izmirst “nedabiskā steigā” un “aizbrauc nedabiskā daudzumā”. “Tas nozīmē, ka par cilvēka dabiskas dzīves pamatu šeit, Latvijā, nav pienācīgi politiski gādāts,” teikts konferences pieņemtajā aicinājumā politiķiem. Tajā ir mudinājums precīzi definēt valsts tautsaimnieciskos, izglītības, veselības, kultūras mērķus, kā arī partijām “pievērsties valsts būvei un attīstībai kvalificēti, proti – bez partijisko interešu un lobiju pastarpinājuma”.
Uz sanāksmi bija ieradušies 280 delegāti, kuri pārstāv vairāk nekā 13 000 biedru lielo organizāciju. Šogad LPRA saņēma Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu latviešu tautas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un nacionālo vērtību stiprināšanā. LPRA biedri to uztver kā atzinību savai darbībai un uzsver, ka tas ir mudinājums neaprimt vien savu vecumdienu baudīšanā, bet ar savu pieredzi novērtēt valstī notiekošo un paust viedokli. Apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Resnais sacīja, ka LPRA bijusi gan savu biedru interešu aizstāve dialogā ar politiķiem Saeimā un valdībā, gan iniciatore dažiem likumu grozījumiem. LPRA rīkotie komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīži 25. martā un 14. jūnijā pie Brīvības pieminekļa ir valsts protokola sastāvdaļa, tajos piedalās valsts augstākās amatpersonas un ārvalstu diplomāti.
Runājot par valstiskajām problēmām, Gunārs Resnais pieminēja gan etnisko sašķeltību, gan nepietiekamo sadarbību ar abām pārējām Baltijas valstīm, gan strīdus koalīcijas partiju vidū, gan ieilgušās reformas izglītībā un zinātnē. “Valstij jāspēj motivēt no Latvijas izbraukušo cilvēku atgriešanās,” sprieda apvienības vadītājs, sakot, ka varbūt daļa bēgļiem paredzētās naudas jānovirza reemigrācijas mērķim.
Visemocionālāk izskanēja Antona Rancāna teiktais par nesen pieņemto grozījumu Izglītības likumā par tikumisko audzināšanu. Viņaprāt, ar šo grozījumu izdarīts “smags mājiens ar mietu” skolotājiem, ka viņi ir “potenciāli netikumības iemiesojumi”. Kāpēc šis tikumību un taisnīgumu prasošais pants netiek attiecināts uz iekšlietu un tieslietu sistēmu, tāpat uz deputātiem, kuri pārkāpj pašu pieņemtos likumus, vaicāja Rancāns. “Vai ir gadījies dzirdēt par skolotājiem, kas vadījuši mašīnu alkohola reibumā? Un skolotāji nav piedalījušies balsu pirkšanā! Un kāpēc šī tikumība netiek prasīta no bērnu vecākiem, kuri tirgo nelegālo alkoholu?” vaicāja pedagogs.
Atbilstīgi konferences tematam “Latvijas nākotne šodienas acīm” tika runāts arī par nacionālo pašapziņu un latviskas Latvijas veidošanu. LPRA pieņemtajā aicinājumā ietverts mudinājums katru apzināties, ka “Latvijas simtgade varētu būt slieksnis, aiz kura top skaidri redzams, ka esam savas zemes cienīgi”.
