Vecrīgas panorāma un Latvijas valsts karogs.
Vecrīgas panorāma un Latvijas valsts karogs.
Foto: LETA

Gunārs Nāgels: Vai te kaut kas pazīstams? Divas divīzijas, kuras pirmo reizi kopā cīnās? Ieņem mazu teritoriju, bet to atkal pazaudē 7

Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pagājušā svētdienā Austrālijā atzīmētā Anzaka diena liek domāt par līdzībām starp latviešiem un austrāliešiem.

Anzaka diena – 25. aprīlis – savu nosaukumu saņem no Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpusa (Australian and New Zealand Army Corps – ANZAC).

CITI ŠOBRĪD LASA

Austrālija dibināta 1901. gadā, apvienojot britu kolonijas Austrālijas kontinentā; Jaunzēlande mainījusi statusu no britu kolonijas uz domīniju ar pašpārvaldes tiesībām 1907. gadā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, abām bija vēlme sevi pierādīt.

Abas bijušās britu kolonijas automātiski iesaistījās Pirmajā pasaules karā, kad Apvienotā Karaliste pieteica karu Vācijai.

Abas lēma sūtīt karavīrus uz Eiropu, lai palīdzētu Rietumu frontē, bet vispirms tos novietoja apmācībām Ēģiptē ar domu vēlāk sūtīt tālāk uz Franciju.

Kopīgie ANZAC militārie spēki sastāvēja no divām divīzijām, kuru vidū arī bija vairāki latviešu karavīri.

Pirmā kopīgā kaujas operācija tomēr nenotika Francijā, bet gan Osmaņu impērijas (tagad Turcijas) Galipoli pussalā. Mērķis bija ieņemt Dardaneļu šaurumus, kuri veda uz Stambulu un Melno jūru.

1915. gada 25. aprīlī Galipoli pussalā sākās desants, kurā starp citiem sabiedrotajiem piedalījās kādi 25 000 austrāliešu. ANZAC spēki pirmajā kampaņas dienā zaudēja 2000 kritušo vai ievainoto.

Ir zināms, ka visā Galipoli kampaņā krita vai nedaudz vēlāk no kaujas laukā gūtajiem ievainojumiem mira vismaz septiņi latviešu anzaki: Jānis Amoliņš, Arvīds Berķis, Kārlis Jakobsens, Vlas Kozakovšonoks, Teodors Lambahirts, Rūdolfs Mālīts un Arnolds Sanders.

Galipoli kampaņa beidzās nesekmīgi, un 1916. gada 9. janvārī pēdējie britu spēki atstāja pussalu. Par spīti nesekmīgai cīņai, Anzaka diena ir gandrīz svarīgākā svinamā diena Austrālijā un Jaunzēlandē.

Reklāma
Reklāma

Anzaka dienas gājienos soļo karavīri no visiem kariem, kuros Austrālija ir piedalījusies. Piemin kaujas un piemin kritušos.

Visdīvainākais ir tas, ka arī tieši 25. aprīlī austrālieši un jaunzēlandieši saullēktā pulcējas kaujas vietā Turcijā, kur kopā ar Turcijas augstiem pārstāvjiem piemin kritušos abās pusēs.

Vai te kaut kas pazīstams? Divas divīzijas, kuras pirmo reizi kopā cīnās? Ieņem mazu teritoriju, bet to atkal pazaudē? Diena, kura atzīmē ne uzvaru, bet gan kopīgus centienus?

Vai pienāks tā diena, kad līdzīgi kā šodien bijušajā Galipolī kaujas laukā latvieši un krievi kopā ar abu valstu pārstāvjiem reizi gadā 16. martā tiksies piemiņas pasākumā augstienē 93,4 Veļikajas upes labajā krastā?

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.