Gunārs Nāgels: Vai esam „Gatavi darbam un aizsardzībai“? 3
Viedokļa autors ir Gunārs Nāgels, laikraksta „Latvietis“ galvenais redaktors
Kādreiz bija padomju pionieru sauklis „Vienmēr gatavs!“ un arī normatīvais komplekss „Gatavs dzimtenes aizsardzībai“ (GDA). Bet kā ir šodien, vai esam „Gatavi darbam un aizsardzībai“?
Mazliet atkāpjoties, viens no priekšnosacījumiem gatavībai ir saprašana par to, kam gatavoties, tas ir, no kā būtu jāaizsargājas. Plaši šķirojot draudus, varētu teikt, ka tie iekrīt trijās kategorijās: iekšējie, ārējie un dabas.
Iekšējie un ārējie draudi sedz dažādus politiskus, kriminālus un militārus draudus. Mūsu interesēs ir saprast, kas ir tie draudi, un attiecīgi gatavoties, bet mūsu iespējamiem ienaidniekiem (gan iekšējiem, gan ārējiem) viena taktiku būtu noliegt, ka tādi draudi vispār eksistē. Tātad – nodrošināt, ka mēs neesam „Gatavi dzimtenes aizsardzībai“. Diemžēl šī pārliecināšana par draudu neesamību zināmā mēra izdodas.
Trešā kategorija – dabas izraisītie draudi – uzreiz noved pie paradoksa: draudi ir reāli un skar visu pasauli, bet tiek veikts liels darbs, lai pasauli pārliecinātu par draudu neesamību. Redzamākie piemēri ir klimata maiņa un jaunais koronavīruss.
Var pa daļai saprast ieinteresētās personas, kurām mīļāka ir nauda nekā viņu mazbērnu labklājība. Bet viņu meliem un maldiem tic un tos palīdz izplatīt daudzi labi un citā ziņā gudri cilvēki. Kas ir iemesls neņemt vērā zinātnieku vienprātību, bet ticēt muļķībām? Vai tā ir nespēja sajēgt briesmas civilizācijai un labāk domāt, ka viss ir kārtībā?
Dzīvojot vairāk vai mazāk miera apstākļos, ir grūti ticēt, ka viss var apmesties ar kājām gaisā dažu dienu laikā. Arī ja labi zinām, ka tas ir atkārtoti jau agrāk noticis.
Bet tāpēc mums ir Aizsardzības ministrija, kura, cerams, spēj domāt neiedomājamo, lai nodrošinātu, ka tomēr esam „Gatavi dzimtenes aizsardzībai“.
Nekas līdzīgs paredzamām klimata maiņām nav noticis mūsu civilizācijas apzinātā vēsturē, tāpēc, iespējams, ir grūti to iedomāties. Bet pirms tikai 100 gadiem Spāņu gripa inficēja vairāk nekā ceturto daļu no cilvēkiem visā pasaulē, un no tā mira 40 līdz 100 miljonu cilvēku. Uz šodienas pasaules iedzīvotāju skaita, tas būtu līdz kādiem 400 miljoniem mirušo.
Uhaņas koronavīruss jeb Covid – 19 varētu izrādīties tikpat bīstams kā Spāņu gripa un varētu izrādīties mazāk bīstams par parasto gripu (no kā mirst 290 000 līdz 650 000 katru gadu). Mēs vēl nezinām.
Tāpēc vajadzīgi visi drošības pasākumi, un ir ļoti ļauni izplatīt viltus ziņas par vīrusa nekaitīgumu.
Nesekosim formālajam pionieru sauklim „Vienmēr gatavs“, bet gan būsim kā skauti „Arvien modri“.
