Gunārs Nāgels: Patrioti vai idioti? 12
„Ziniet, es pilnībā saprotu katru aizbraukušo latvieti, jo šeit dzīvot var tikai īsti patrioti, idioti un tie, kuriem vienkārši nav citas izejas. Mūsu valsts vīri un sievas nedomā par mūsu tautiešiem, nedomā par viņu vajadzībām un ģimenēm“. Ar šādu deklarāciju nesen nāca klajā Latvijā populāra personība.
Vispār interesants cilvēku sadalījums. Ja veiktu aptauju Latvijas iedzīvotājos, tad kurš būs tas, kas pacels roku atzīties, ka ir idiots? Tātad paliek tikai īstie patrioti un tie – bez citas izejas.
Kategorijas tomēr nav tik skaidra sadalāmas, jo pēdējās nedēļas laikā vēl viena pazīstama personība piekrita iepriekš citētai deklarācijai, un papildus piedāvāja tēzi, ka: „Lai šajā valstī būtu patriots, jābūt skrūvītei izsistai.“
Rezumējot, Latvijā dzīvojošie cilvēki esot tikai tādi, kuriem ir skrūvīte izsista, ir idioti vai nav citas izejas. (Neprasīšu, kurš apraksts piemērojams sākumā nopeltiem valsts vīriem un sievām.)
Patiešām, ļoti daudzi cilvēki ir izbraukuši no Latvijas ne tāpēc, ka viņiem draud nāves briesmas, bet tāpēc, lai uzlabotu savu saimniecisko stāvokli. Pārāk bieži izbraucējs nav redzējis iespēju, kā atmaksāt parādus Latvijā vai citādi sajutis finanšu krīzes vai Latvijas nesakārtoto likumu spiedienu. Bet tas nav nekāds iemesls nosaukt palikušos par idiotiem.
Skaidrs, ka Latvija patreiz nav ideāla valsts, tāpat kā mēs katrs neesam ideāli cilvēki. Tas ir mazliet novazāts izteiciens, bet vēl arvien jāatceras, ka mūsu valsts ir mēs paši, un tas, ko mēs paši esam paspējuši izveidot.
Ir viena lieta – braukt uz citu valsti, lai dzīvotu labākos apstākļos, bet ir pilnīgi cita lieta nopelt un, faktiski, dziļi apvainot tos, kuri paliek Latvijā. Pēc abu pazīstamo personību teiktā, lai pierādītu, ka neesam idioti, mums vajadzētu visiem atstāt Latviju. Un līdz ar to, atstāt šo zemi citam, kas to vairāk iekārojis.
Tad jāprasa, kurš šai stāstā ir īstais idiots? Vai tas, kurš pamet savu mantoju un kļūst par jaunatbraucēju citā valstī? Vai tas, kurš ar zināmu spītu turas pie sava mantojuma, un, cik ir viņa spējās, cenšas arī uzlabot šo mūsu radīto valsti?
Māras Zālītes Lāčplēsī Laimdota aicina saulīti dot viņas mīļajiem spēku, mīlošas acis, tīras dvēseles, lepnumu, bet arī naidu un cerību.
Es aicinu neizniekot mūsu mantojumu, jo, reiz pamests, tas vairs nebūs atgūstams. Lai mums būt lepnums uz mūsu paveikto, cerības par mūsu nākotni un naids pret tiem, kas cenšas visu to mums atņemt.
Gunārs Nāgels
Laikraksta „Latvietis“ redaktors
2016. g. 29. maijā
