Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика 9
Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā.
Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža par prasību augstskolu rektoriem pārvaldīt latviešu valodu augstākajā līmenī. Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektoram, kaut arī starptautiski augsti vērtētā augstskola ir dibināta, balstoties uz starpvalstu līgumu, un mācības notiek tikai angļu valodā.
Bet kā tad paliek ar krievu valodu? Ja tā noraidīta kā valsts valoda, tad tomēr jāprasa, cik vēl aktuāla ir Friča Rokpelņa un Jūlija Vanaga („Ķeksis“) šodien aizliegtās dziesmas izteiktā klanīšanās: Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu/Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.
Patiešām – “diženās Krievzemes tautas” valoda ir tā iesakņojusies ne tikai privātā biznesā, bet arī valsts pārvaldē, ka krievu valodas nezinātājam ir liegtas iespējas piedalīties vispārsteidzošākās vietās.
Spilgts piemērs: Valsts izglītības satura centrs ir izsludinājis iepirkumu „Centralizēto eksāmenu vērtētāju pakalpojumi“ (iepirkuma identifikācijas Nr. VISC 2017/03) ar iesniegšanas termiņu 20. februāris (http://vertetaji.visc.gov.lv).
Tā kā es vairākus gadus biju viens no nedaudzajiem vidusskolas 12. klases centralizēto valsts matemātikas eksāmenu vērtētājiem Viktorijas pavalstī Austrālijā, tad, intereses pēc, palūkojos, kā šīs lietas notiek Latvijā. Tūlīt sapratu, ka tas var būt tikai intereses pēc, jo, kaut arī vērtētāju kandidātiem uzdotais tests, kā arī pieteikuma anketa un visas instrukcijas bija valsts valodā, es uzreiz pieteikuma anketā atdūros uz prasību matemātikas eksāmenu vērtētājiem: „Apliecinu, ka protu latviešu valodu un krievu valodu teicamā līmenī“ ar instrukciju: „Lūdzu, izvēlēties!“ – „Jā“ vai „Nē“.
Instrukcijās vērtētājiem visos priekšmetos ir arī skaidri norādīts: „8.2. Prasības attiecībā uz 1.-14. iepirkuma pozīcijā minēto pakalpojumu sniegšanā iesaistīto vērtētāju kvalifikāciju, izglītību un profesionālo pieredzi: …8.2.3. augstākā izglītība iegūta latviešu valodā vai latviešu un krievu valodu zināšanas ir augstākā līmeņa 2. pakāpē (izņemot valodu eksāmenus);“
„Latviešu valoda nav ķēķa valoda,“ teicis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tomēr paši savā “ķēķī” savārījuši tādu putru, ka pat matemātikā nedrīkstam iztikt bez diženās kaimiņtautas valodas. Bēdīgi.
Gunārs Nāgels
Laikraksta „Latvietis“ redaktors
2017. g. 19. februārī
