Gunārs Nāgels: Kas dārgāka – okupācija vai sankcijas? 5
Jūnijā pirms 72 gadiem notika Latvijas pilnīgā “okupācija” (kā to tai laikā laikrakstā Chicago Daily Tribune nosauca PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs Pāvels Sudoplatovs). Mēnesi vēlāk, Krievijas / Padomju Savienības armijas klātbūtnē Latvijā notika vēlēšanās, kur tikpat kā 100% vēlētāju balsoja par draudzīgas armijas (un vienīgo) kandidātu sarakstu. Trīs nedēļas pēc tam jaunā valdība Maskavā lūdza Latviju iekļaut brālīgo republiku saimē. Ko tā arī labprātīgi darīja.
Krimā tas pats scenārijs tiek izspēlēts paātrinātā tempā. Svētdien Krimā notika referendums okupācijas armijas uzraudzībā, un jau otrdien ir parakstīta vienošanās Maskavā par Krimas pievienošanu Krievijai.
Rietumi ļoti vēlējās ticēt Hitleram, kad viņš apgalvoja, ka neko vairāk negribēja, kā pievienot Vācijai Čehoslovākijas Sudentenlandi, lai aizsargātu apspiestos vāciešus tai teritorijā. Viņš apsolīja, ka atstās pārējo Čehoslovākiju neaizskartu. Protams, pie pirmās iespējas Vācija okupēja visu Čehoslovākiju. Rietumi turpināja klusēt, līdz kamēr sekoja iebrukums Polijā un Otrais Pasaules karš.
Bet vismaz Eiropa ir iemācījusies no agrākām kļūdām, un ir ņēmusi stingrus mērus pret Krievijas vardarbīgo ekspansionismu. Tā ir aizliegusi nedaudz vadošajiem cilvēkiem iebraukt Eiropas Savienībā!
Mēs gribam ticēt Krievijai un tās pārstāvjiem, ka, protams, Krievijai nav nekādās tālākas teritoriālas pretenzijas pret Ukrainu. Diemžēl, šis stāsts un šis modelis ir bijis dzirdēts atkal un atkal. Jau 1939. un 1940. gadā Krievija / Padomju Savienība centās organizēt nemierus Latvijā, un bija plāni uzstādīt alternatīvo valdību Rēzeknē, kas lūgtu Padomju Savienības palīdzību pret fašistiem Rīgā.
Mūs baida ar zaudējumiem Latvijai, ja Eiropas Savienība pieņemtu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Vēl darbs nav pabeigts okupācijas seku apzināšanai un novērtēšanai, bet var droši teikt, ka zaudējumi no atkārtotas okupācijas būtu nesamērāmi lielāki nekā zaudējumi no ekonomiskām sankcijām.
Situācija ir sarežģīta, un atrisinājumi nav viegli. Rietumeiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, un Krievija ir atkarīga no Rietumeiropas naudas. Bet tagad Krievijas spēki ir jau uzbrukuši Ukrainas kara bāzēm Krimā, un ir jau gājis bojā Ukrainas zaldāts. Vienīgais atrisinājums ir gudra kombinācija no diplomātijas, ekonomiskiem spiedieniem un militārās varas demonstrēšanas.
Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors
