Gunārs Nāgels: Ideālisms, naivums, muļķība… vai kas cits? 3
Vai viegli būt latvietim? Visbiežāk jēdziens viegli saistīts ar ekonomisko labklājību, bet šoreiz jautājums nav par ērtībām. Jautājums ir par garīgām vērtībām un par atbildību pret savu tautu. Nav nekas slikts meklēt materiālus labumus un dzīves ērtības, bet vienmēr jāpatur prātā cena.
Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija, cerams, beidzot tiks pie nopietnas darbības, un palīdzēs mums saprast nodevības izmērus un motīvus. Protams, svarīgākie dokumenti ir sen jau iznīcināti vai aizvesti uz Maskavu un nav mūsu pētniekiem pieejami. Bet ir ļoti grūti izdzēst pilnīgi visas pēdas, un čekas pagātnes rīcība tiks celta gaismā gan pateicoties komisijas darbam, gan citu mūsu pētnieku darbam.
Bet kāpēc ir jau pagājis tik ilgs laiks kopš neatkarības atgūšanas un ir tik maz rezultātu ko uzrādīt? Atbildi, protams, nav grūti minēt, ja atceramies atslēgvārdus: Kam tas ir izdevīgi?
Mēs zinām daudz par čekas metodēm padomju impērijā un arī ārpus tās. Čekas palīgi nav visi bāžami vienā maisā, (un, noteikti, paši svarīgākie nebūs atrodami nevienā maisā). Daži palīdzēja aiz bailēm, daži aiz mantkārības, bet arī pietiekami daudzi aiz pārliecības. Un vēl daži – aiz muļķības.
Vai viegli būt latvietim? Ar lielo popularitāti, ko ieguvusi čekas lietu izpēte, mēdzam aizmirst, ka Latvija arī bija citas lielvaras – nacionālsociālistiskās Vācijas – upuris. Ja Maskavai Latvijā bija Stūra māja, tad Berlīnei bija Reimersa iela, un abas darīja visu iespējamo, lai iznīcinātu mūsu valsti. Latviešus ar varu vilka divos virzienos, un nebija daudz drosmīgo, kas uzstājās par savu tautu pret abiem iebrucējiem. Bet tomēr bija.
Diemžēl cīņa turpinās vēl šodien, un ir latvieši, kuri vai nu apzināti vai neapzināti kalpo mūsu ienaidniekam.
Nav viegli būt latvietim, jo mūsu dabīgā tieksme ir stūrgalvīgi strīdēties, neraugoties uz lielo bildi – mūsu tautas izdzīvošana. Neaizmirsīsim, ka ne visi mūsu ienaidnieki ir formas tērpos un nēsā šaujamieročus. Ja godīgie zaļie vīriņi ieņēma Krimu un anektēja to Krievijai ar minimālu varas pielietošanu, tad nemānīsim sevi, ka esam droši dēļ NATO 5. panta.
Mums aktīvi jāpiestrādā, ne tikai, lai būtu tāda militārā vara, kas atsistu iespējamu uzbrukumu, bet vēl aktīvāk jāstrādā, lai mums būtu tādi sabiedrotie, kuriem ir griba mums palīdzēt.
Tas prasa nemitīgu informācijas kampaņu visos līmeņos, lai izskaidrotu mūsu sarežģīto vēsturi. Jāuzrunā ārzemju valsts vadītāji, diplomāti, militārais personālās, skolnieki. Tas ir lēns un grūts darbs, pilienu veidā cīnīties pret naudas kalniem, kas ir mūsu nelabvēļa rīcībā. Mēs un mūsu valsts tiekam apmeloti, un mēs nedrīkstam būt vāji šajā informācijas karā. Jo mērķis tiek atkārtoti deklarēts – atjaunot mūsu valsts okupāciju, ar visiem saistītiem reāliem cilvēku upuriem.
Kā tagad saprast mēģinājumus nopietni apgrūtināt vai pat apturēt mūsu informācijas kampaņu? Ideālisms, naivums, muļķība… vai kas cits?
Gunārs Nāgels
Laikraksta “Latvietis” redaktors
2015. g. 9. aprīlī
