Gunārs Nāgels: Dažādas vietējās un ārzemju Covid dīvainības 1
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir pagājis tieši pusgads, kopš Latvija slēdza robežas Covid-19 dēļ, un tagad visā pasaulē ir dažādu pakāpju ierobežojumi.
Melburnā ir komandanta stunda no plkst. 21.00 līdz plkst. 5.00, un dienas laikā ir tikai četri iemesli, kāpēc vispār drīkst iziet no mājām – pārtikas un citu nepieciešamo preču pirkšana, vingrošana ne vairāk kā uz divām stundām un ne vairāk kā 5 km no mājām, medicīniskai aprūpei un darbam kādā no Covid-19 laikā oficiāli atļautajām darba vietām. Izbraukšana no Austrālijas ir tikai ar sevišķu atļauju, kuru daudzos gadījumos arī nedod.
Latvijā ierobežojumi ir daudz maigāki, bet brīžiem amizanti. Kora koncertā publika drīkst sēdēt tikai ar viena metra atstarpēm, bet koristiem pašiem jāietur divu metru distancēšanās, arī mēģinājumos.
Pēc iebraukšanas Austrālijā no ārzemēm ar kādu no nedaudzajiem reisiem jāievēro divu nedēļu pašizolācija norādītā viesnīcā, par ko pašam jāmaksā. (Izņemot, ja esi Toms Henks, tad vari izvēlēties citu viesnīcu, kura nav Kvīnslendas norādīto karantīnas viesnīcu sarakstā.) Nav pieņemams pašizolēties savā mājā.
Jāpiebilst, ka iebraukšana Austrālijā ir tikai atļauta Austrālijas pavalstniekiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem, kā arī to tiešiem ģimenes locekļiem. Un turklāt nevienam starptautiskam lidojumam nav atļauts nosēsties Viktorijas pavalstī, t. i., Melburnā.
Latvijā ir arī sava veida “pseidopašizolācija”. Ja ierodies no ārzemēm no kādas no noteiktajām bīstamākām valstīm, tad jāievēro 14 dienu pašizolācija. (Atkal izņēmums: “Atsevišķi kultūras darbinieki pēc ierašanās Latvijā Kultūras ministrijas rīkojumā noteiktā kārtībā darba pienākumu veikšanas laikā drīkst neatrasties pašizolācijas vietā.”)
“Pašizolācijas” uzdevums ir “Izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem” (detaļas “covid19.gov.lv” mājaslapā). Tās jēga ir atziņa, ka Covid-19 slimnieks var inficēt citus, pirms viņam pašam parādās simptomi.
Tātad ģimenes tēvs, piemēram, atgriezies no “bīstamām” ārzemēm, paliek mājās un, iespējams, aplipina citus ģimenes locekļus, vēl pirms viņš sāk šķaudīties. Austrālijā šāda “pseidoizolācija” nav atļauta.
Būtu loģiski, ja citi ģimenes locekļi ievērotu pašizolāciju kopā ar jaunatgriezušos. Bet tā nav. Izglītības kvalitātes valsts dienests savā mājaslapā (“ikvd.gov.lv”) uzsver, ka “bērniem, kuru ģimenes locekļi atgriezušies no ārzemēm, nav jāievēro pašizolācija, vecākiem par pašizolācijā atrodošos ģimenes locekli nav jāinformē skola, un bērns drīkst apmeklēt skolu bez ierobežojumiem”.
Saprotu, ka valdības cenšas darīt labāko savos spēkos, bet vienmēr ir kaut kas, ko var uzlabot.
Pasaule ir pusgadā mainījusies gandrīz līdz nepazīšanai, bet atkal ir ļoti aktuāli vārdi, teikti citā situācijā: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku.”
Gunārs Astra nepiedzīvoja viena ļauna murga izgaišanu, bet mums ir visas cerības piedzīvot cita ļauna murga – dižsērgas – izgaišanu.
