Gunārs Nāgels: Anarhisti nepalīdzēs mums atveseļoties 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ierobežojumi mīkstināti, dažas robežas atvērtas. Vai “dižsērga” ir pārgājusi? Ja, piemēram, ASV vēl arvien katru dienu Covid-19 dēļ mirst pāri par 1000 cilvēku, tad laikam gan ne.
Toties covidioti turpina darboties, dažreiz vienkārši melojot, dažreiz maldinot. Un mūsu tautieši turpina viltus ziņas izplatīt, daloties ar tām sociālos medijos.
Neminēšu slaveno stundu garo interviju ar diviem ārstiem Kalifornijā, kuri neatklāja savu finansiālo ieinteresētību ierobežojumu atcelšanā un kuru teikto kā nepatiesu nosodīja viņu profesionālās organizācijas (American College of Emergency Physicians un American Academy of Emergency Medicine). Minēšu vienu jaunāko gadījumu.
Biostatistiķim Knutam Vitkovskim, kurš tiek sludināts kā “epidemiologs”, 15. maija rakstā* interneta vietnē “spiked-online.com” prasa, vai Covid-19 ir bīstams.
Viņa atbilde: “Nē, izņemot, ja jums ir reizē ar vecumu saistīta saslimstība.” Tālāk viņš apgalvo, ka slimnīcās tiek ievietoti “tikai tie, kuri ir reizē veci un ar citām saslimstībām”.
Mani šokē, ka intervija pēc šādām muļķībām nav uzreiz pārtraukta un tiek publicēta. Protams, ka veciem un slimiem cilvēkiem jebkāda papildu problēma varētu būt bīstama, bet kā Vitkovskis varēja nezināt par daudzu jaunāku un it kā pilnīgi veselu cilvēku hospitalizāciju un nāvi.
Vai 55 gadus vecais britu premjers, kurš pats ar Covid-19 slimnīcā cīnījās par dzīvību, jau pieskaitāms pie “slimiem aprūpes nama vecīšiem”?
Vitkovskis apgalvo, ka ierobežojumi nebija vajadzīgi, jo, lūk, slimnīcas netika pārpildītas. Tas, ka slimnīcu nepārpildīšana ir ierobežojumu sekas, viņam (un daudziem citiem) ir aizgājis garām. Līdzīgs arguments būtu tāds, ka mums nav vajadzīgas nekādas būvnormas, jo ēkas nesabrūk. Un Zolitūdes “Maxima” gadījums pierāda, ka būvnormas tik un tā nepalīdz.
Populārs stāsts ir par “pūļa imunitāti” (“herd immunity”). Ja lielākā daļa cilvēku ir imūni, tad vīruss vairs nevar izplatīties. Tieši šādas situācijas sasniegšana ir vakcinēšanas programmas mērķis.
Vitkovska un dažu citu nostāja ir tāda, ka visiem (kuri nav veci un aprūpes namos) vajadzētu inficēties ar šo vīrusu un iegūt imunitāti. (Tas, ka tūkstošiem nevajadzīgi mirtu, nav ierēķināts.)
Vitkovskis paziņo: “Visi izdarītie pētījumi liecina, ka jau vismaz 25% iedzīvotāju ir imūni.” Nav tālu jāmeklē, lai noskaidrotu, ka šis apgalvojums, laipni izsakoties, nekādi neatbilst patiesībai. Līdz šim nav nekādu ziņu, ka kaut vai viens cilvēks ir imūns.
Tieši te ir lielā jautājumu zīme. Izslimošana atstāj ķermenī antivielas, bet neviens vēl nezina, vai tās pilnīgi pasargā no otrreizējas saslimšanas un, ja tā, tad uz cik ilgu laiku.
Es netaisos apgalvot, ka visi valsts noteiktie ierobežojumi ir perfekti saskaņoti ar zinātni. Ir vēl tik daudz nezināmo, ka katra valsts (un Austrālijā pat katra pavalsts) dara, kā vislabāk saprot. Bet viens ir skaidrs – anarhisti nepalīdzēs mums atveseļoties.
* “We could open up again and forget the whole thing” (“Mēs varētu atkal atvērties un visu lietu aizmirst”).
