Gunārs Kūtris: “VID atkal saņems lielu blāķi ar informāciju un neteiksim, ka aizrīsies, bet…” 96
“Viss, kas notiek caur bankām, sen jau valstij ir zināms un VID arī pieejams. Es jau domāju, ka VID atkal saņems lielu blāķi ar informāciju, jo kopā skaidrā naudā tiek izņemts vai ieguldīts diezgan daudz bankomātos – tie ir miljardi, ja nemaldos,” tā TV24 raidījumā “Ziņu top” komentēja 14. Saeimas deputāts un bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS), diskutējot par aktuālo vēsti, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā.
“Saņemot šo informāciju, VID neteiksim, ka aizrīsies, bet vienkārši to saliks pa plauktiņiem, un tad, kad kādam vajadzēs ķerties klāt, tad varbūt arī šo informāciju paskatīsies. Tāpat kā tā informācija, kas šobrīd iet par noteiktu apgrozījumu, kas parādās,” pieļāva Kūtris. “No otras puses es teiktu tā, ka 750 eiro skaidrā naudā – tie ir diezgan lieli darījumi, un parasti cilvēki skaidrā naudā tādas summas nemaksā. Bet, kur es piekristu, ka arī izņemot savu naudu no bankomāta – 750 eiro – tas nozīmē, ka es šo naudiņu kaut kur maksāšu skaidrā naudā par kādu pakalpojumu – autoservisā vai kādam meistaram, un, protams, par to diez vai valstij tiks samaksāti nodokļi,” sacīja Saeimas deputāts Kūtris TV24 raidījumā “Ziņu top”.
Tomēr Kūtrim jautājumus raisa šāda lieta: “Bet, ko VID darīs ar to, ka es esmu izņēmis skaidrā naudā savu legālo naudu vai paprasīs, kur es to iztērēju? Nu es nodzēru! Nu un? Tātad, ja cilvēks negribēs, tad arī neizstāstīs. Drīzāk te ir vairāk jautājums par tiem, kas iegulda skaidrā naudā, proti, legāli viņam tādi ienākumi nav, bet viņš iemaksā skaidrā naudā bankomātā. Nu varbūt ir kāds muļķis, kas to dara, kas neglabā skaidrā naudā un, kā saka, ieskaita savā kontā!” smejot piebilda bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Rezumējot Kūtris uzsvēra, ka, viņaprāt, šim jautājumam “nebūs liela efektivitāte”. Drīzāk šādā veidā tiekot parādīts, ka tiek “izpildīts vēl viens plāns par naudas izsekošanu”, lai būtu vairāk legālo līdzekļu.
Jau vēstīts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), ziņoja LETA 27.augustā.
Ministrijā arī norāda, ka tādējādi šī prasība nebūs attiecināma uz pirkumiem mazumtirdzniecības veikalos, attiecīgi veikalam nebūs nekas papildus jāziņo, ja persona iegādāsies dārgu televizoru vai datoru skaidrā naudā. Tāpat arī norēķināšanās par, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem, nebūs šādas izpētes intereses fokusā.
Ieviešot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, FM ir izstrādājusi un 20.augustā nodevusi publiskai apspriedei likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Iniciatīvas mērķis ir palielināt skaidras naudas plūsmas caurskatāmību, fokusējot uzmanību uz regulāru liela apmēra skaidras naudas izmantošanu, kas palīdzētu atklāt nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus.
Apkopotie dati liecina, ka skaidras naudas iemaksas bankomātos Latvijā 2023.gadā veidoja vairāk nekā 2,1 miljardu eiro, bet izmaksas – vairāk nekā 4,6 miljardus eiro.
Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Līdz ar to FM mērķis ir iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, lai kopējā plūsmā spētu identificēt tieši nelegālas izcelsmes skaidras naudas darījumus, skaidro ministrijā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Ziņu top” variet skatīties video šeit:
