Drošības aspekts 6
Uz riskiem jau ir norādījuši vairāku Eiropas valstu līderi. Konrāds Šimaņskis, kas Polijas valdībā ieņem Eiropas lietu ministra amatu, izteicies, ka valsts bēgļus uzņems apmaiņā pret pienācīgām “drošības garantijām”. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš jau iepriekš ir brīdinājis par imigrācijas radīto apdraudējumu, tagad par to atkal atgādina un piebilst: “Cerams, ka tagad daži cilvēki atvērs acis.” Līdzīgas atbalsis ir dzirdamas arī Vācijā. Valdībā pārstāvētās partijas Kristīgi sociālās savienība politiķis Horsts Zēhofers pēc Parīzes slaktiņa nekavējoties paziņoja: džihādistu uzbrukumi parāda nepieciešamību gan pēc stingrākas kontroles uz Eiropas ārējām robežām, bet arī starp valstīm.
Vairums bēgļu un arī pārējo imigrantu nav teroristi. Vairums iebraucēju Eiropā grib nevis karot, bet dzīvot. Tāpēc Eiropai ir nepieciešams arī turpmāk palīdzēt tiem, kuriem palīdzība nudien ir nepieciešama. Taču to darot, nedrīkst likt uz spēles mūsu pašu drošību. Arī Latvijai, gaidot bēgļus, ir jādomā par to, kā stiprināt savus drošības dienestus; kā padziļināt izvērtēt uzņemamos cilvēkus un kā integrēt viņus uz latviešu valodas pamata.
