“Latvijas Avīzes” lasītājs Gunārs Krūmiņš: visvairāk satrauc latviešu izbraukšana no Latvijas un bēgļi 2
“Esmu abonējis “Lauku Avīzi”, ko vēlāk pārsauca par “Latvijas Avīzi”, kopš pirmā numura, izņemot vienu mēnesi, kad laikrakstu pirku,” saka aizkrauklietis Gunārs Krūmiņš. Viņš no pašreiz iznākošajām avīzēm “LA” uzskata par labāko. Vēl nupat lūdzis meitai internetā pasūtīt “LA” turpmākiem četriem mēnešiem. Nākamā reize būs jau gada beigās, atkal uz četriem mēnešiem, jo tad “LA” lasītājiem ierasti dāvina grāmatas.
Ar Gunāru vispirms iepazinos neklātienē. Viņš piezvanīja uz “LA” redakciju, izlasījis lappusē “Mani gadi. Mans kapitāls” pazīstama cilvēka vārdu un lūdza iedot koordinātas, lai raudzītu atjaunot radu saites ar mātesmāsas dzimtas jauno paaudzi ASV.
G. Krūmiņš ir beidzis Ogres mežrūpniecības tehnikumu. Pēc tā beigšanas pastrādājis Lietuvā, netālu no Druskininkiem, tur iemācījies arī lietuviešu un poļu sarunvalodu.
Vēlāk Zilupes pusē strādājis ķīmiskajā mežsaimniecībā. Tā bija nozare, kas nodarbojās ar atsveķošanu, un sveķi vēlāk tika izmantoti rūpniecībā. “Manā pakļautībā bija četras mežniecības – Cibla, Vecslabada, Pilda un Zilupes mežniecība,” atceras Gunārs. Pēc tam kļuvis par ražošanas iecirkņa priekšnieku un bijis jāpārrauga jau 35 mežniecības, kur ietilpa Kokneses, Gulbenes, Daugavpils meži.
18 gadus G. Krūmiņš nostrādājis Kokneses kolhozā. Viņš ir pensijā jau kopš 1994. gada. Taču ar 27 latiem mēnesī toreiz iztikt nevarēja, tāpēc līdz 2006. gadam strādājis par kurinātāju un par apdrošināšanas aģentu.
Gunārs ar dzīvesbiedri pērn nosvinējuši zelta kāzas. Viņi izaudzinājuši trīs bērnus un sagaidījuši jau mazmazbērnus.
“Latvijas Avīze” ģimenei pastkastītē parasti ir pulksten deviņos vai, vēlākais, desmitos no rīta. Gunārs lasīšanu sāk ar beidzamo lappusi – “Lasītāju balsīm”, pēc tam ķeras pie sporta jaunumiem. Tad izpēta otrās un trešās lappuses publikācijas, izlasa par norisēm politikā. “Pēdējās vēlēšanās balsoju par “Vienotību”,” viņš stāsta, bet ir sarūgtināts, ka tagad partijā vienotības neesot. Viņš salīdzina, ko par dažādiem tematiem vēsta arī citi izdevumi, piemēram, ko par Grieķijas parādiem rakstīja “LA” un ko – žurnāls “Ir”. G. Krūmiņš lasa arī “Mājas Viesi” un “Praktisko Latvieti” – abus ņem bibliotēkā.
Dzīvesbiedre vasarās “LA” lasa vēlāk, kad pārrodas no dārza.
G. Krūmiņš uzskata, ka pašreiz cilvēkus visvairāk satrauc divas problēmas. Viena – bēgļi, otra – tas, ka ļaudis turpina izbraukt no Latvijas. “Ja mums vairs nav strādnieku, tad ekonomiku nevaram attīstīt! Skolu remontus nevar laikā pabeigt, jo visi labākie būvnieki ārzemēs, un arī citas lietas tiek bremzētas. Un, ja būvi nevar pabeigt termiņā, aug pašizmaksa…” spriež Gunārs. “Kamēr labklājības līmenis nebūs tuvojies citu ES valstu līmenim, klāsies grūti. Vecākie cilvēki jau vairs darba tirgu nevar ietekmēt, bet jaunie, gudrie un spēcīgie meklēs lielākas algas ārzemēs. Var kaut vai mainīties valdības cita pēc citas, bet tas neko nedos, jo neviens jau nav ģēnijs, lai spētu uzreiz ko strauji mainīt.” Krūmiņu bērni – abas meitas un dēls – nav devušies laimi meklēt ārzemēs, bet strādā Latvijā.
