Gunāra Cīlīša veiksmes vērdiņš 0
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Viņš ir mākslinieks-inscenētājs leļļu filmām “Pasakas par vērdiņu” (1969), “Vanadziņš” (1978) un citām; gleznotājs un grafiķis. Stāsts ir par mākslinieku Gunāru Cīlīti (1927–2007), kuram veltīta izstāde “Ar vērdiņu kabatā” no sestdienas, 21. maija, līdz 4. septembrim apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs.
Mākslas zinātniece Ilze Putniņa stāsta, ka pats Gunārs Cīlītis domājis un jutis sevi kā gleznotāju, tas bijis svarīgāk par visu pārējo, bet vienmēr gadījies kas tāds, kas aizvedis sāņus. “Jau no 1957. gada viņa vārds bieži parādījās zem ilustrācijām žurnālos “Zvaigzne” un “Dadzis”, taču gleznošanai laika joprojām bija maz.
Cīlītim kabatā vienmēr bija ideju varianti uz lielākiem vai mazākiem papīra gabaliem, sērkociņu kastītēm un salvetēm, kā arī nežēlīgi nokavēti iesniegšanas termiņi, bet redaktoram uz galda liktā zīmējumu mape nokaitēto situāciju mirklī mainīja. Gunāra Cīlīša “Pašportrets uz tilta” (1957), kas tika eksponēts LPSR 2. jauno mākslinieku darbu izstādē, izraisīja neiedomājami lielas diskusijas un atstāja spēcīgu ietekmi uz viņa turpmāko ceļu mākslā. Negaidīti asā un iznīcinošā vadošo mākslas kritiķu reakcija Cīlītim neļāva sadzirdēt arī diskusijās izskanējušo atbalstu. Cīlītis – gleznotājs – atkāpās savas darbnīcas noslēgtībā.”
Turpmākā viņa izstāžu darbība vairāk saistījās ar grafiku un karikatūru, kas, Cīlīšaprāt, bija tikai naudas darbs, kas atņēma laiku galvenajam – glezniecībai. Mākslinieks jau toreiz un joprojām ir atzīts kā izcils grāmatu mākslas profesionālis – atcerēsimies E. Hemingveja “Kam skanēs zvans”, A. Bela “Saucēja balss”, Z. Skujiņa “Sarunas ar jāņtārpiņiem”, R. Ezeras “Pati ar savu vēju. Varmācība” un D. H. Lorensa “Lēdijas Čaterlejas mīļākais”. 1966. gadā sekoja viņa pirmais un pēdējais darbs režijā Dailes teātrī – scenogrāfija A. Arkanova un G. Gorina komēdijai “Kāzas Eiropas mērogā”. Tad sākās Cīlīša kino laiks kopā ar režisoru Arnoldu Burovu.
“Sinfonietta Rīga” – bagātīgs sezonas noslēgums. Sestdien, 21. maijā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” noslēgs 16. koncertsezonu. Kā šādās reizēs ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kur mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar baroka un galantā laikmeta muzikālajiem šedevriem.
Koncertā izskanēs gan Johana Sebastiāna Baha un Karla Fīlipa Emanuela Baha senatnīgās partitūras, gan itāliešu avangarda un elektroniskās mūzikas pioniera Lučiano Berio opuss “Requies”, gan mūsdienu amerikāņu komponista Džona Adamsa Vijoļkoncerts. Šajā skaņdarbā klausītājiem būs iespēja atkal dzirdēt izcilā britu vijolnieka Aleksandra Sitkovecka temperamentīgo spēli.
