
Gunāra Astras nāves 25. gadskārtu atzīmē ar virtuālu izstādi 0
2013. gada 6. aprīlī apritēs jau ceturtdaļgadsimts kopš Gunāra Astras nāves. Toreiz, 1988. gada 6. aprīlī, pēc vairāku nedēļu ilgas slimošanas viņš mira Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) Kara hospitālī.
2013. gada 6. aprīlī apritēs jau ceturtdaļgadsimts kopš Gunāra Astras nāves. Toreiz, 1988. gada 6. aprīlī, pēc vairāku nedēļu ilgas slimošanas viņš mira Ļeņingradas (tagadējās Sanktpēterburgas) Kara hospitālī.
Nāves apstākļi bija ļoti dīvaini, tādēļ sāka izplatīties baumas, ka viņa nāve ir Valsts drošības komitejas roku darbs. Arī šodien – 25 gadus vēlāk – Gunāra Astras patiesie nāves iemesli joprojām paliek neskaidri.
Gunārs Astra bija viens no tiem Latvijas brīvības cīnītājiem, kuri nebaidījās runāt par Latvijas okupāciju, rusifikāciju, Komunistu režīma noziegumiem vēl tad, kad par šāda veida sarunām draudēja ilgi ieslodzījuma gadi padomju cietumos, tā sauktajās „labošanas darbu nometnēs” vai psihiatriskajās slimnīcās.
Savu uzskatu un pārliecības dēļ viņš PSRS ieslodzījuma vietās pavadīja gandrīz 20 sava mūža gadus. Šā gada beigās paies jau 30 gadi kopš viņa pēdējās tiesāšanas savukārt pirmoreiz tiesāts viņš tika jau vairāk kā pirms pus gadsimta – 1961. gadā. Publiski pieejama un autentiska informācija par Gunāra Astras tiesāšanu gaitu līdz šim ir bijusi diezgan fragmentāra un virspusīga.
Tādēļ, pieminot Gunāru Astru, Latvijas Nacionālā arhīva speciālisti ir izveidojuši virtuālu izstādi “Tiesas procesi pret Gunāru Astru”. Šajā izstādē būs eksponēti dokumenti no 1961. gada un 1983. gada tiesas procesiem pret Gunāru Astru. Izstāde tiks atklāta 5. aprīlī Latvijas Okupācijas muzejā pasākuma Astra – nacionālās pretošanās simbols ietvaros.
Izstāde būs apskatāma interneta vietnē: www.archiv.org.lv/astra/