Guna Roze: Vai no kultūrai atvēlētā budžeta jāatbalsta zaļumballes un “pastum, pastum, pietupies!”? 2
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Strādājot pie pašvaldības kultūras projektu konkursa nolikuma grozījumiem, aizstāvības runai nācās uzmeklēt jēdzienu “kultūra”, “kultūras pasākums” un “kultūras produkts” definīcijas. Dīvaina interese?
Es piekristu, ja vien starp konkursa pieteikumiem liela daļa neizrādītos komercuzņēmumu reklāmas projekti, arī dažādi atpūtas un izklaides pasākumi, kuru aprakstā kultūra jāmeklē kā adata siena kaudzē un kam visvairāk piemērots būtu apzīmējums “zaļumballe”.
Bet – acīmredzamais neticamais – manas pašvaldības kultūras komisija visdāsnāk atbalsta tieši tos, visskopāk – projektus, kas nepārprotami atbilst “kultūras pasākuma/projekta” definīcijām.
Tas apstiprināja bažas, ka par kultūru šī vārda patiesajā nozīmē šajā komisijā runā tikai minoritātes.
Protams, tautai nepieciešamas arī zaļumballes un “pastum, pastum, pietupies!” rīšanas un dzeršanas starplaikos, bet… vai tie būtu atbalstāmi no kultūrai atvēlētās budžeta naudas?
Strīdoties ar komisiju, skaidri sapratu: katra indivīda izpratne par kultūru liecina par to, cik augstu ir viņa debesis.
Izskatās, ka šajā ziņā tuvojamies viduslaiku līmenim, kad publiska pakāršana bija vietējā mēroga populārākais pasākums (mūsdienu projektu rakstītāji to mācētu pasniegt kā augstvērtīgu šovu, kas sasilda vietējo ekonomiku), bet katru teātra izrādi pavadīja publikas zvaigāšana, bērnu klaigas un skaļa barības žļambāšana. Vai tā ir kultūra, pie kuras gribam atgriezties?
Ko tad īsti teic definīcija? Vispirms tā nepārprotami nodala divas vārda “kultūra” jēdzieniskās nozīmes: kultūra kā uzvedība un kultūra mākslas izpratnē.
Pirmā skan šādi: “Kultūra – plašākā jēdziena izpratnē ir cilvēku un cilvēces visu sasniegumu kopums, forma un veids, kas caurstrāvo jebkuru cilvēcisku darbību un esamību.
Kultūra ietver sabiedrībā atzītas vērtības, toleranci, indivīdu un sabiedrības ārējo un iekšējo orientāciju un intereses.
Kultūras saglabāšanas un attīstības pamats ir valoda, folklora, paražas, rituāli, tradīcijas, zināšanas un izglītības process, interese par citām kultūrām.”
Un otra: “Šaurākā jēdziena izpratnē kultūra ir mākslas, arhitektūras, mūzikas, literatūras un citas radošās izpausmes.”
Tātad – tie procesi, ko atspoguļo sabiedriskās televīzijas raidījumi, kuru nosaukumos ietverts vārds “kultūr…”; par ko raksta “Kultūrzīmes”, manas pašvaldības vietējās avīzes pielikums “Laiks Kultūrai” un citi mediji.
Īstas karātavas nākotnes sabiedrībai ir definīcijas piebilde “šaurākā izpratnē”.
Tātad masu klaigāšana jau ņēmusi virsroku pār kultūru kā mākslu. Papētot atsevišķu indivīdu pieprasījumu pēc kultūras, nākas secināt: jo zemākas debesis, jo mazāk prasību pret mākslu vai arī to nav vispār.
Par laimi, seko jēdziena “kultūras produkts” skaidrojums: “Kultūras produkts ir sarežģīts produkts. Ja patērētājam nav pilnīgi nekādu zināšanu par konkrētu produktu, ko tas plānojis iegādāties vai pieredzēt, viņam var sagādāt problēmas šī produkta pirkšana, jo nezina, kā izvērtēt tā kvalitāti. (..) Dažkārt patērētājam problēmas sagādā ar kultūras produktu saistītie jēdzieni.”
Te nu izlien adata no maisa: pieminētā pašvaldības kultūras komisija jeb produkta pircēji (par nodokļu maksātāju naudu!!!) nav apgrūtinājuši sevi ar jēdzienu izzināšanu, toties līdz savu debesu līmenim gatavi nospiest visa novada saprašanu par kultūru tās “plašākajā nozīmē”: tirgus plus bufete&bārs (ideālajā variantā – bezmaksas degustācija), kam fonā kāds tirliņš uzspēlē dzīvo mūziku un cits tirliņš – pasākuma vadītājs stāsta rēcīgas anekdotes.
Lūk, 21. gadsimta kultūras pasākums “plašākā izpratnē”! Un, ja vajag, publiski “pakārsim” tos idiņus, kas domā “šauri”.
Kā balzams dvēselei ir definīcijā kā pirmais kultūras izpausmes veids nosauktā valoda, jo kas tad vēl?
Lai gan tieši valoda kā uz delnas atspoguļo kultūras līmeni tā plašākajā nozīmē: kāds komatu vietā lieto lamuvārdus, cits “ka” vietā saka “kad”, pat nemēģinot sevi apgrūtināt ar šo mazvārdiņu jēdzienisko nozīmi, kas ir tikpat tāli kā elle un paradīze.
P. S. Esmu 99,99% pārliecināta, ka puse komisijas pārstāvju nelasa šo izdevumu. Jo tās ir citas debesis.
