Guna Roze: “Vienalga iemāciet beidzot nemaksāt nodokļus!” 65
Guna Roze, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šoreiz man ir divi kožamie pirksti, un abi sāp vienādi, tāpēc kodīšu abos. Vai mums tas patīk vai ne, bet 1. jūlijs ir klāt. Represijas, ko valdība nosaukusi par nodokļu reformu, “sados pa kaklu vismaz 240 000 cilvēku” (Arnis Kaktiņš).
Tās ir Latvijas radošās personas, kas ar savu darbu padara krāsaināku, jutekliskāku un, jā, arī neviennozīmīgāku dzīvi vismaz miljonam Latvijas pragmatiķu, bet dažu labu nodokļu vicas peramo puiku zina arī aiz trejdeviņām jūrām.
Šie 240 000 sev iztikšanu nopelna paši, kā tas bijis jau aizlaikos visā pasaulē, jo galma (lasīt – štata) mākslinieku, mūziķu, rakstnieku u. tml. ir melns aiz mazā pirkstiņa naga stūrīša.
Mēs – radošie – darām to, kas mums patīk un izdodas, un radām produktus, ko patērē lielākā daļa sabiedrības, jo nespēj savu dzīvi iedomāties bez grāmatām, filmām, teātra izrādēm, koncertiem, mākslas darbiem, dizaina priekšmetiem, amatnieku darinājumiem.
Valdība ir lēmusi, ka šo produktu radītāji jāsoda par to, ka viņi pelna maz un dažu mēnesi gandrīz nemaz, tāpēc no 1. jūlija ir aplikti ar “pārākmaznopelni” nodokli, kas nosaukts civilizēti – minimālā sociālā iemaksa.
Bet ne jau laiskuma dēļ pelnām maz. Augstvērtīga kultūras produkta radīšanā ieguldītais laiks, enerģija un ieguldītie materiāli nav adekvāti novērtēti – darbu var pārdot vienīgi par dempinga cenu, ar ļoti retiem izņēmumiem, kuru dēļ bija noziedzīgi mainīt nodokļu likmi.
Tagad nodokļus aprēķinās no valstī noteiktās minimālās algas, kas daudziem radošajiem ir “redzēju skaistu sapni” summa.
Nē, tas nav pārspīlējums, un, nē, mēs nesaņemam honorārus aploksnē! (Ne reizi neesmu pat dzirdējusi piedāvājumu saņemt aploksnē.
Ja kāds zina, kā tas iespējams rakstniecībā/žurnālistikā, neturiet sveci zem pūra – beidzot būšu spiesta apgūt.) Represija draud ar to, ka aprēķinātais nodoklis var būt vienlīdzīgs vai pat lielāks nekā nopelnītais honorārs, jo ir arī tukšie mēneši, par kuriem tik un tā būs jāmaksā. Kļūst baisi, apzinoties, ka likumīga trūcīgo aplaupīšana notiek pašu mājās – Latvijā.
Nosmacēšana izdevusies kā dziesmā “Killing me softly”. Kad 2013. gadā reģistrējos kā mikrouzņēmējs, nodokļos bija jāmaksā 9% no visiem ieņēmumiem, kas bija adekvāta summa.
Maksāju godprātīgi pat vistrūcīgākajos ceturkšņos arī tad, kad nodokli paaugstināja līdz 15%, lai gan tieši tad manā “biznesā” honorāri kļuva gandrīz uz pusi mazāki.
No šā gada sākuma jāatskaita 25% no ieņēmumiem (tiem, kam apgrozījums virs 2000 eiro mēnesī, pat 40%). Tātad septiņu gadu laikā nodokļu likme individuālā darba veicējiem paaugstināta par 16%.
Tagad – pēc nodokļu represijas – vispār neredzu jēgu strādāt, jo faktiski viss nopelnītais būs jāatdod valstij.
(Jā, iemāciet to nedarīt tik godprātīgi!) Šis ir otrais brīdis manā dzīvē, kad domāju par valsts atstāšanu, jo tā par mani ņirgājas. Diriģents Ainārs Rubiķis pazemojuma sajūtu paudis publiski. Mūsu – pazemoto – ir daudz, vismaz 240 000.
Neizslēdzu iespēju, ka tiek realizētas represijas pret kultūru kā tādu, jo, lūk, ko stāsta otrs sāpošais pirksts. Daudzi Latvijas mūziķi atcēluši ieplānotos koncertus, jo uzskata par nepieņemamu dalīt savus klausītājus vakcinētajos un nevakcinētajos.
Daudzi kultūras patērētāji vēl ilgi, bet varbūt vairs nekad nedrīkstēs apmeklēt kultūras pasākumus. Neprovocēšu kārtējo kauju jau iesāktajā karā, aizstāvot dzīvu cilvēku izvēli katram pašam lemt par savu fizisko ķermeni, bet šajā dalīšanā saskatu baisas līdzības ar dzeltenās zvaigznes marķējumu.
Kā var tik ļoti neieredzēt savu tautu, lai uzsāktu kariņu pret kultūru? Var, ja ir ilgtspējīgs mērķis.
Jo cilvēks, kurš grib klausīties augstvērtīgu koncertu, apmeklēt labu izrādi vai tikšanos ar radošu personību, ir domājošs indivīds. Bet indivīds ar prātspēju var kļūt bīstams varai, kā tas notika 1988. gadā. Tāpēc ir izdevīgi spiest ķīlī tieši radošo inteliģenci, atņemot tai jau tā niecīgos ienākumus un aizliedzot dienišķo maizi – mijiedarbību.
Man ir dārga Latvija, bet kļuvis pārāk dārgi, klusējot samierināties ar “killing me softly”. Parakstījos par šīs reformas atcelšanu “manabalss.lv”, bet… vienalga iemāciet beidzot nemaksāt nodokļus!
