Čekas pamatmetode 10
Ieslodzīto nogalināšanas fakts kļuva zināms 1941. gada 1. jūlijā. Tomēr bija nepieciešams laiks, lai sapulcētu cilvēkus, kas spētu ekshumēšanu kvalitatīvi paveikt. To uzņēmās Atbrīvotās Latvijas organizācijas pārstāvji, kuri tobrīd veidoja ko līdzīgu valsts pagaidu pārvaldei. Ekshumācija notika 4. jūlijā, piedaloties prokuratūras darbiniekiem, tiesu ārstiem, kā arī citām amatpersonām, ieskaitot divus vācu sevišķu uzdevumu kara ierēdņus. Atrakšanas process noritēja korekti un saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu. Nenotika nedz ebreju piespiedu iesaistīšana darbos, nedz sekojoša izrēķināšanās ar viņiem – atšķirībā no ekshumācijām Ļvovā, Zoločivā un citviet.
Protokoli liecina, ka nogalinātie guldīti un sekli aprakti divās bedrēs: pirmie noslepkavotie atradās tikai 50 cm dziļumā. Pirmajā bedrē atrada 62 nogalinātos, otrajā – 36. Kopumā 4. jūlijā ekshumēja 98 līķus, bet 7. jūlijā nedaudz tālāk tika atrakts vēl viens nogalinātais. Visi noslepkavotie bija vīrieši, nogalināti laikā no 27. līdz 29. jūnijam. Lielākā daļa, iespējams, visi, bija apcietināti, sākot ar 22. jūniju, tātad laikā, kad sākās Vācijas–PSRS karš.
Paralēli līķu apskates protokolu sastādīšanai nogalinātos fotografēja. Ekshumēšanas laikā identificēja 27 cilvēkus, kuru drēbēs atrada dokumentus. Nākamajās dienās tuvinieki, draugi vai darba biedri atpazina vēl 23 upurus.
