Gulēt… uz salmu maisa 1
Šodien gultas matraču pildījumam izmanto ne vien sintaponu, jūraszāles, porolonu, linu pakulas, lateksu vai kokosa šķiedru, bet arī mūsu senču plaši lietoto materiālu – salmus. Ar tiem piepildīts matracis nav alerģisks, starp salmiem notiek brīva gaisa cirkulācija, tāpēc gulētājs maz vai nemaz nesvīst un jūtas komfortabli.
Salmi un ārstniecības augi
Jau gadu matračus ar rudzu un auzu salmu, kā arī linu pakulu pildījumu darina šūšanas darbnīcā, kas ierīkota Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
– Darbnīca pastāv kopš 1955. gada. Padomju laikā šeit šuva matračus ar vates pildījumu, detaļas cukura maisiem, vēl ko citu, bet tagad – tekstilizstrādājumus no daudzveidīgiem materiāliem: gultasveļu no kokvilnas, satīna, pussintētiskiem un dabīgiem nebalinātiem audumiem, darba apģērbus un formas. Izgatavojam arī dažāda pildījuma matračus, spilvenus, pārklājus un dienas segas, – stāsta darbnīcas vadītājs Norberts Snarskis.
Rudzu salmus izvēloties tāpēc, ka tie salīdzinājumā ar kviešu vai miežu stiebriem ir cietāki, tāpēc apstrādājot nesabirst.
– Lai salmi netiktu salauzīti, ar zemnieku saimniecībām, kas mums tos piegādā, vienojāmies, lai tin ruļļos, nevis liek ķīpās.
Starp rudzu salmiem liek plānu auzu salmu slānīti, jo tad matrača pildījums sanākot daudzveidīgāks. Ja izmantotu tikai auzu salmus, matracis būtu pārāk mīksts, it kā no vates darināts. Pildījumam pievieno arī kaltētus augus – kalmes, lavandu un citus.
Kā top?
Rudzu stiebrus kārto cieši blakus, sapresē, liek no lina marles šūtā maisā un to visos virzienos cauršuj ik pa pieciem centimetriem, pie auduma pieķerot salmus.
– Mūsu vecvecāki tos sastūma maisā, nekādi nenostiprinot, tāpēc guļot salmi zem cilvēka svara pašķīda, veidojās neviendabīgs pildījums. Lai būtu ērti gulēt, matracim jābūt vienmērīgi pildītam, bez kunkuļiem, – uzsver darbnīcas vadītājs.
Matrača pārvalkā liekot divus vai trīs šādus ar salmiem pildītus lina marles maisus (slāņa biezums 6 – 8 cm), līdz ar to izstrādājuma augstums sanāk aptuveni 18 – 24 cm, bet standarta platums – 90 cm, jo platākā marles auduma maisā esot grūti tos sablīvēt.
– Ja pasūtītājs vēlas platāku matraci, taisām divus dažāda izmēra (40 cm un 60 cm platus) un tos sašujam.
Lai samazinātu salmiem raksturīgo čaukstoņu un guļamo padarītu mīkstāku, jau piepildītos maisus ievīsta aitas vilnas un lina filcā. Tos piegādājot kāds neliels uzņēmums Latvijā, kuram esot filca ražošanai nepieciešamās iekārtas.
Tad seko pēdējais matrača tapšanas posms – pildījuma maisu ievietošana puslina vai lina auduma pārvalkos.
Saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem šiem rudzu salmu matračiem kalpošanas ilgums esot trīs gadi.
– Tas izguļas, – lakoniski konstatē N. Snarskis un piebilst, kāds satvars nepieciešams matracim. – Jābūt koka gultas rāmim, lai varētu fiksēt matraci, un stingrai pamatnei ar atstarpēm starp reliņiem, lai ir, kur cirkulēt gaisam.
Rudzu salmu matrača (90 x 20 x 200 cm) cena – 120 latu.
Griķu sēnalu spilveni
Darbnīcā top arī griķu sēnalu spilveni – klasiskā formā, pakava formā un cilindriski. Šiem pagalvjiem piemīt daudz pozitīvu īpašību. Tie ir antialerģiski, spēj samazināt kakla muskuļu sasprindzinājumu, starp griķu sēnalām var brīvi cirkulēt gaiss, tādēļ spilvens nemainīgi saglabājas vēss, un gulētāja galva nesvīst. Turklāt, galvai esot vienā līmenī ar ķermeni, cilvēkam ir vieglāk elpot, līdz ar to samazinās krākšana vai pat pazūd pavisam. Novērtējuši visas šīs priekšrocības, Austrumos spilvenus ar griķu sēnalu pildījumu izmanto jau vairākus gadsimtus, piemēram, 70 % japāņu esot šādi pagalvji.
Šos spilvenus nedrīkst mazgāt ar visu pildījumu. Ja pārvalks kļuvis netīrs, atver rāvējslēdzi, izber griķu sēnalas, pārvalku izmazgā, izžāvē, ieber atpakaļ sēnalas. Ja jūt, ka tās zaudējušas elastību, izber uz siltas virsmas un izžāvē.
– Mūsu darbnīcā griķu sēnalas pilda no nebalinātas kokvilnas šūtā pārvalkā, kurā iestrādāts rāvējslēdzējs, un tad liek vēl vienā lina auduma pārvalkā, – skaidro N. Snarskis. Griķu sēnalas darbnīca iegādājoties no vairākām zemnieku saimniecībām Latvijā.
