Ar Juri Gulbi esot notikusi politiska izrēķināšanās. Krievijas dezinformācijas apskats 8
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas telekomunikāciju uzņēmums “Tet” nesen paziņoja, ka atsauc no amata ilggadējo valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi. Tas noticis pēc tam, kad prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzības Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā.
Lai gan “Tet” padome nekādu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību neesot saskatījusi, acīmredzot nolemts neriskēt ar uzņēmuma reputāciju, lai tas turpmāk nesaistītos ar Gulbja vārdu.
Taču diezgan negaidītu versiju šīs šķietami nepolitiskās norises guvušas Krievijas propagandā.
Konkrēti tām pievērsusies interneta vietne “Sputņik”, kuras darbinieks Mihails Gubins intervējis skandalozo aktīvistu Vladimiru Lindermanu – abi apspriež dažādas tēmas un pievēršas arī Jura Gulbja problēmām, secinot, ka tām ir politisks raksturs.
“Neaizmirsīsim, ka Gulbis ir viens no tiem, kas pretojas centieniem ierobežot Krievijas kanālu retranslāciju Latvijas teritorijā. Es paskatījos viņa intervijas, un viņš ļoti saprātīgi runā par to, ka Krievijas kanālu aizliegšana ir nejēdzīgs un mazefektīvs līdzeklis, ka jācenšas konkurēt ar saturu. Ja ir tāds uzdevums – izspiest Krievijas kanālus –, tam jānotiek godīgā sacensībā, nevis ar aizliegumiem,” stāsta Lindermans.
“Šī digitalizācijas lieta, kas jau lēnām izdzisa, tagad tiek atdzīvināta tieši tāpēc, lai sodītu cilvēku, kas negrib pūst kopējā antikrieviskuma stabulē… Tas ir diezgan izplatīts gājiens. Krievijas liberāļi stāsta, ka Latvijā nav politisko vajāšanu, taču tās tiek īstenotas šādā veidā – pat pret tik ietekmīgiem cilvēkiem, kāds bez šaubām ir Juris Gulbis,” “Sputņik” apgalvo Lindermans.
Tomēr jāatgādina, ka “Tet” (iepriekš “Lattelecom”) gan ir saņēmis pārmetumus, ka daļēji valstij piederošs uzņēmums nodarbojas ar Krievijas propagandas izplatīšanu, taču tie nekad nav nākuši no valdības vai drošības iestādes, bet gan no sabiedrības.
Varas pozīcija šajā jautājumā vienmēr bijusi liberāla un Krievijai izdevīga, un tā lielā mērā sakrīt ar to pozīciju, ko Lindermans piedēvē Gulbim. Proti, aizliegumi neesot īstā metode, jo kanāli tik un tā būšot pieejami internetā.
Ja “Tet” no tiem atteikšoties, tad visi lietotāji pāriešot pie konkurentiem; esot nevis jāierobežo Krievijas propaganda, bet drīzāk jāveido jauns valsts finansēts kanāls krievu valodā.
Gulbis ar savu viedokli šajā diskusijā nekad nav bijis “disidents”. “Tet” piedāvājumā Krievijas kanālu īpatsvars vienmēr bijis ļoti liels, un to nav mainījusi pat 2014. gada Krievijas agresija Ukrainā, kur Krievijas valsts mediji bija daļa no īstenotā hibrīdkara.
Krievijas medijiem patīk izvērst stāstus par to, ka Latvijā notiek politiskās vajāšanas pret tiem, kas neesot pretkrieviski noskaņoti. Iepriekš līdzīgas versijas tika izplatītas par Aivaru Lembergu, kad pret viņu pērn tika noteiktas ASV sankcijas.
Kā tolaik apgalvoja Krievijas televīzijas kanāls “Rossija 24”, tas noticis tāpēc, ka “Ventspils mērs atklāti atbalstīja krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus un tiecās veidot labas attiecības ar Krieviju”.
“Procesuālās darbības tika veiktas VDD izmeklētā kriminālprocesā, kas uzsākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu (par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu). Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība,” pavēstījis VDD.
No plašākiem komentāriem dienests gan atturas, tomēr, kā noprotams, runa atkal ir par Dmitrija Kiseļova vadīto aģentūru “Rossija segodņa”, kas iekļauta sankciju sarakstā.
Krievijas Ārlietu ministrija to nodēvējusi par “soda ekspedīciju” (“карательная акция”), kas “neatstāj nekādas šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobisko raksturu”.
Turklāt, Krievijas ieskatā, sankcijas attiecoties tikai uz Dmitriju Kiseļovu personīgi, nevis uz viņa pārraudzīto propagandas mediju impēriju.