Gulbe: Šogad nav pamata cerēt uz pārtikas cenu jūtamu samazinājumu 2
Lai gan pasaules tirgos vairākām produktu grupām – gaļai, cukuram, maizei – prognozēts cenu kritums, Latvijā nav pamata cerēt uz jūtamu samazinājumu, kas skaidrojams ar degvielas un darbaspēka izmaksu pieaugumu, prognozē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
Kā liecina LTVC dati, pagājušā gada decembrī, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2018. gadā, cenas maizei, cūkgaļai, piena produktiem, augļiem un dārzeņiem ievērojami augušas, savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu augļu un dārzeņu, sviesta un kafijas cenas.
Kopumā pagājušā gada otrajā pusē Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, ka bija saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos.
Piemēram, kefīram ar tauku saturu 2% cena gada laikā palielinājusies par 14% – no 0,84 eiro līdz 0,l96 eiro par litru, bet 5% biezpienam cena auga par 13% – no 4,98 eiro līdz 5,62 eiro par vienu kilogramu.
Savukārt 82% sviestam pēc iepriekš piedzīvotā neadekvātā cenu kāpuma cena pēŗnajā decembrī samazinājās par 19% – no 9,12 līdz 7,43 eiro/kg. Kafijas pupiņu cena samazinājās no 14,99 līdz 14,10 eiro/kg, bet rudzu maizei cenas kāpums bija no 1,10 līdz 1,37 eiro/kg.
“Līdz pagājušā gada vidum pārtikas cenas gan Latvijā, gan pasaulē bija samērā stabilas, bez būtiska kāpuma. Bet jau gada otrajā pusē sākās pieaugums. Dārzeņiem tas bija saistīts ar karsto vasaru Rietumeiropā, kad nebija ražas un cenas pieauga arī mūsu reģionā. Maizes cenas kāpums daļēji ir saistīts ar miltu cenām, bet vairāk – ar citu resursu cenu kāpumu. Tāpat maizes cepēju vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc ilgstoši tika turētas zemas cenas. Cenu kritums saulespuķu eļļai un kafijai bija saistīts ar pasaules tirgus cenām. Cenu samazinājums ir kviešiem, jo paredzams, ka daudzās valstīs ražošana būs pieaugusi. Lielāko daļu no pieauguma nodrošinās ES, Krievija un Austrālija,” norāda I.Gulbe.
Viņa arī prognozē, ka cukura cena šogad neaugs. Lai gan cukura ražošana pēdējos divus gadus pasaulē ir samazinājusies, tomēr tā joprojām pārsniedz patēriņu. Līdzīga situācijā būs arī kafijas ražošanas jomā.
“Starptautiskās cukura cenas kopš 2019. gada sākuma samazinās, pagarinot cenu krituma periodu, kurš sākās 2017. gada vidū. Galvenais samazinājuma cēlonis ir pārmērīgās pieejamības perspektīvas, jo gan eksportētājvalstīs, gan importētājvalstīs ir lieli uzkrājumi. Cenu vājumu pastiprina importa ierobežojumi, kā arī ASV dolāra stiprums attiecībā pret galveno eksportētāju valūtām. No otras puses, nesenais jēlnaftas cenu kāpums netieši noturēs cukura cenas, jo lielāki apjomi tiks novirzīti etanola ražošanai. Līdz ar to arī Latvijā cukura cenas kāpumam nav pamata. Kafijas globālā ražošana ir palielinājusies gandrīz par 4%, bet pieprasījuma palielinājums ir apmēram 2%. Vienlaikus 2018/19 ir otrā sezona pēc kārtas, kas beigusies ar pārpalikumiem. Tas ir viens no galvenajiem šībrīža zemo kafijas cenu cēloņiem,” skaidro I.Gulbe.
Tāpat eksperte norāda, ka gaļas ražošana pasaulē pērn samazinājusies par nepilnu procentu. Lai gan cūkgaļas ražošanas samazinājums sakarā ar Āfrikas cūku mēri, galvenokārt Ķīnā, būs ievērojams, putnu gaļas ekspansija nodrošinās to, ka kopējais samazinājums nebūs liels.
I.Gulbe arī norāda, ka ievērojami samazinās kakao cenas. Šogad endence turpināsies, jo laika apstākļi kakao ražotājvalstīs Kotdivuārā un arī Kamerūnā ir labvēlīgi. Iespējams, ka ražošanas apjomi par 4,3% pārsniegs iepriekšējā gada līmeni.
“Tomēr Latvijā nebūs vērojamscenu samazinājums tām produktu grupām, kurām pasaulē tiek prognozēts cenu kritums. Būtiski cenu pieaugumu Latvijā ietekmēs resursu cenu straujais pieaugums, piemēram, degvielai. Tāpat arī darbaspēku izmaksu pieaugums neveicinās pārtikas cenu samazinājumu, jo darbaspēka izmaksas ir būtiska pozīcija tās pašizmaksā,” rezumē LTVC vadītāja.
