Guļamrajonu apdzīvošana – jauniešu pašiniciatīva 0
Cilvēkam nepietiek ar asfaltu un mājas četrām sienām vien, tādēļ ar iniciatīvu noskaidrot, kas vēl cilvēkiem vajadzīgs, guļamrajonu sakārtošanas akciju sākusi radošo galvaspilsētas mīlētāju komanda, pašiniciatīvas portāls “ManaRiga.com”. Pirmie divi pasākumi jau notikuši, taču atlicis vēl viens – 23. augustā Pļavniekos. Iniciatīva tiek rīkota sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.
Jāveicina lokālpatriotisms
Ne viens vien mikrorajonu iedzīvotājs, ciemiņš vai caurbraucējs ir ievērojis daudzstāvu māju pagalmu sakārtotības vai, gluži pretēji, nesakārtotības līmeni. Dažviet infrastruktūra ir gana attīstīta – ir šūpoles un citas bērniem paredzētas atrakcijas, bet citviet nav itin nekā, pat ne soliņa. “ManaRiga.com” uzstāj, ka cilvēki ir pārlieku koncentrējušies uz privātīpašumiem un aizmirst par trešajām vietām – pagalmiem un to, kas atrodas ceļā uz mājām vai darbu. Organizācijas mērķis ir veicināt lokālpatriotismu, kā arī izpratni par to, cik liela nozīme ir pašiniciatīvai – nākt, darīt, būvēt un sakopt.
Arhitekts un pilsētbūvnieks Aleksandrs Feltins, kurš piedalījās Zolitūdes sakopšanas pasākumā, akciju vērtē pozitīvi, kaut atzīst, ka “var diskutēt par organizatoru stratēģiju un taktiku”. Kopumā cilvēku atsaucība, kā puisis novērojis, ir laba, jo “cilvēki spēj novērtēt uzlabojumus vietās, kas jau atrodas lietojumā, bet kam trūkst artikulācijas”.
Cilvēki ir priecīgi un nedemolē labiekārtoto vidi, taču vienīgais ļaunā darītājs esot vējš – Zolitūdes iedzīvotājs apstiprina, ka tas paspējis izpostīt vairākas konstrukcijas. Viņa viedokli gan noraida portāls “ManaRiga.com”, sakot, ka pašlaik ir nopostīts it viss, ko jaunieši uzbūvējuši, turklāt esot skaidri redzams, ka ir sists un lauzts.
Vaicāts, kādēļ sakārtošana ir tik svarīga, Aleksandrs atbild: runa ir ne tik daudz par sakārtošanu, cik par iedzīvotāju iesaisti. Respektīvi, cilvēkiem ir jāgrib uzbūvēto lietot un pašiem jāiesaka, kādus vēl uzlabojumus viņi vēlētos redzēt savas mājvietas apkārtnē, un aktīvi jāpiedalās to izstrādē. Viņš atzīst – nedrīkst aizmirst, ka, mainoties attieksmei pret vidi, var mainīties arī cilvēku vēlmes un paradumi.
Aleksandra teikto apstiprina Kristīne Zamurajeva, “ManaRiga.com” projektu vadītāja. Cilvēkiem jāmācās veidot, nevis graut, ir jādomā par personīgo atbildību pret pilsētu un ir jābūt gataviem iesaistīties. Viņa secina – lai organizatori sasniegtu savu mērķi, ir jārīko vēl vairāk šādu pasākumu, tā izglītojot un informējot ne tikai jauniešus.
Cilvēkos jārada izpratne
Ņemot vērā, ka projekts ir jauns un eksperimentāls, ne viss norisa, kā cerēts. Kristīne Zamurajeva informē, ka pirmajā pasākumā Zolitūdē bija gaidīta lielāka atsaucība, taču par atnākušajiem 12 bērniem nesūdzas. Pasākuma izdošanos galvenokārt ietekmē tas, vai ir izdevies atrast vajadzīgos cilvēkus, jo “ir grūti vasaras laikā informatīvi sasniegt bērnus un jauniešus”, atzīst Kristīne. Galvenais informācijas avots bija pie dzīvojamo namu durvīm izvietotie plakāti, taču te atklājās vēl kāda dīvainība – jauniešu kautrīgums. “Mērķauditorija ir 13 – 18 gadus veci jaunieši, viņi nav sevišķi naski iesaistīties, turklāt neparasts ir arī pasākuma formāts,” norāda K. Zamurajeva.
Pagalmu apdzīvošanas projekts radies ar domu viest jauniešos izpratni par viņu atbildību pret pilsētu.
Kristīne uzskata, ka problēma ir arī cilvēku nezināšana un informācijas trūkums – “līdz jauniešiem nenonāk informācija par to, ko viņi drīkst savā sētā darīt”, vairāk tiekot uzsvērts tas, ko mikrorajonos dzīvojošajiem pusaudžiem darīt nav atļauts.
Guļamrajonos, kas akcijā izvēlēti pēc nejaušības principa, nav veikta situācijas pētīšana vai salīdzināšana ar citām Rīgas nomalēm. Galvenais, informē K. Zamurajeva, ir sastapt šo rajonu jauniešus viņu ierastajā dzīves vidē, iemācīt viņiem no vienkāršiem materiāliem un saviem spēkiem izveidot sev vajadzīgās izklaides un atpūtas vietas pagalmos.
Vienīgais reālais šķērslis, kas varētu traucēt šo radošo un ar labiem nodomiem rīkoto akciju, ir tas, ka cilvēki nav pieraduši savos pagalmos redzēt tādu rosību. Pirmais jautājums, ko Zolitūdes akcijas laikā uzklausīja organizētāji, bija: vai tad tā drīkst darīt? Un tas vairāk tiek skaidrots ar pagātnes mantojumu – jaunajiem tiek mācīts, ka uz savu galvu rīkoties nav vēlams. Pasākums neiztika arī bez pašvaldības policijas ierašanās, taču likumsargi bijuši saprotoši, norādīts “ManaRiga.com” vietnē.
