“Gudru tautsaimnieku ar valstsvīra stāju”. “LA” lasītāji par prezidenta amata kandidātiem 4
Mūsu lasītājiem, kas laikrakstu abonē jau vairāk nekā 25 gadus, vaicāju – ja jums būtu tiesības izvēlēties Valsts prezidentu, par kuru kandidātu jūs balsotu?
Gunārs Sirmais Gulbenes novadā: “Jā, Bondars ir gados jauns cilvēks, vadījis Valsts kanceleju, strādājis līdzās Vairai Vīķei-Freibergai. Tomēr manas simpātijas vairāk sliecas uz Andra Bērziņa pusi. Tas, ka gados vecāks, nav nekas slikts, drīzāk pat izdevīgi. Par citiem kandidātiem neesmu domājis. Inguna Sudraba diez ko nepatīk. Uztrauc starptautiskā situācija – notikumi Ukrainā, Krimā, jādomā, kādu likteni mums paredzējis Putins. Uz šā fona kaislības ap prezidenta krēslu vairs nešķiet tik būtiskas.”
Ādolfs Ločmelis Jūrmalā: “Andris Bērziņš par prezidentu tika ievēlēts, pateicoties prokrievisko Saeimas deputātu balsīm, pie tam ar niecīgu balsu vairākumu. Tūlīt pēc ievēlēšanas, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izteicās, ka tieši valsts ekonomisko problēmu risināšanā viņš varot dot būtisku ieguldījumu. Vai pēc četriem gadiem var pozitīvi novērtēt viņa ieguldījumu? Neilgi pēc ievēlēšanas atklājās, ka Eiropas līdzekļi “ieguldīti” prezidenta ārpilsētas rezidences (Cēsu pusē) “Kājiņas” būvniecībā. Un mūsu valsts pilsoņu ekonomiskās izceļošanas straume joprojām nav apturēta.
Vai vēl atceramies viņa nostāju valsts valodas referenduma priekšvakarā? Vispirms pavēstīja, ka viņš nepiedalīsies referendumā, jo tam neesot jēgas, tad tomēr tika paziņots, ka piedalīsies. Būdams Eiropas prezidējošās valsts prezidents, ieturēja “dziļdomīgu” pauzi par piedalīšanos 9. maija svinībās Maskavā. Vai Latvija var atļauties šādu neizlēmību un šādas kļūdas vēl četrus gadus?”
Vija Šaraka Cēsīs: “Tikai par Bērziņu! Tikai par viņu! Andris Bērziņš ir ļoti jauks, patīkams cilvēks, šajos četros gados ļoti audzis kā prezidents. Sirsnīgs, zinošs cilvēks, kuru pazīstu kopš mūsu skolas laika. Augām līdzīgos apstākļos, pēckara gadi visiem bija grūti, dzīvojām trūcīgi. Tas, ka dzīves laikā ticis pie turības, nav nekas slikts. Prezidentam vēlu veselību un lai viņš ir tikpat sirsnīgs kā līdz šim!”
Irma Vilupa Madonas novadā: “Gandrīz būtu ar mieru izvēlēties Mārtiņu Bondaru. Manuprāt, viņš ir gudrs, ietekmīgs, gados jauns, enerģisks cilvēks. Andris Bērziņš man šķiet pārāk nenoteikts, svārstīgs. Nupat pieredzējām gandrīz vai anekdotisku situāciju, kad mūsu prezidents atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas valsts galvām nevarēja vien izlemt – braukt vai nebraukt uz Maskavu 9. maijā. Jā, viņš ir labsirdīgs, jauks, bet īsti neatbilst prezidenta stājai. Es labāk izvēlētos juristu un politologu Egilu Levitu. Gudrs, pieredzējis, strādā Eiropas Savienības tiesā. Domāju, ka viņš spētu vairāk parūpēties par Latviju un tās tautu. Citādi baidos, ka viss tiks iztirgots, jo uzturēšanās atļaujas atkal ir dienas kārtībā. Kādam jānāk, lai savaldītu Latvijas iztirgotājus.”
Aina Poiša Rīgā: “Valsts prezidenta amatā gribētu cilvēku, kuram ir kāda skaidrība par tautsaimniecību. Tā aptver visu – gan ražošanu, gan lauksaimniecību, gan kultūru un mākslu. Bondars it kā ekonomiku ir studējis, ieguvis labu izglītību, varbūt varētu arī būt prezidents. Mums nav ražošanas, un valstij sāk pietrūkt naudas budžetā. Jābaidās no tiem, kas uzskata, ka, pārdodot īpašumus termiņuzturēšanās atļauju prasītājiem, celsim valsts labklājību. Kas ir 250 tūkstoši, ko samaksā vienu reizi! To nedrīkst pieļaut! Kādreiz lasīju Ineses Vaideres biogrāfiju, viņa studējusi tautsaimniecību slavenā augstskolā. Man tāds iespaids, ka viņa ir gudra sieviete un nebūtu arī slikta kandidāte prezidenta amatam.”
