Gudronu pārvērtīs kurināmajā 0
Sērskābā gudrona dīķi pie Inčukalna tiek uzskatīti par piesārņotāko vietu Latvijā. Šeit no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem smilšu karjeros tika sagāzts jēlnaftas pārstrādes produkts – sērskābais gudrons –, kas radās parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanas tehnoloģiskajā procesā, kuru savulaik izmantoja Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīca. Galvenās sērskābā gudrona sastāvdaļas ir eļļas, naftas produkti, sērskābe un ūdens. Pēc izskata sērskābais gudrons atgādina darvu – tā ir melna, šķidra vai cieta masa ar asu smaku. Gudrons ir izteikti korozīva un agresīva viela, kas satur no 3–50% sērskābes.
Valsts vides dienests (VVD) februāra sākumā oficiāli noslēdza 26,6 miljonu eiro līgumu ar pilnsabiedrību “Inčukalns Eko” par Inčukalna gudronu dīķu sanācijas darbu sākšanu. Savukārt sanācijas darbu inženiertehnisko uzraudzību par 1,23 miljoniem eiro nodokļa veiks uzņēmums SIA “Geo Consultants”. Pilnsabiedrība dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS “VentEko”, SIA “Eko Osta”, un AS “BAO”.
No bīstamā piesārņojuma Inčukalnā jāattīra 2,5 ha, ko aizņem Ziemeļu un Dienvidu dīķi. Rekultivācijas jeb attīrīšanas darbus paredzēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam, bet līdz 2023. gadam noritēs tā dēvētais defektu paziņošanas periods, kura laikā jānodrošina teritorijas monitorings.
Ziemeļu dīķi 1965. gadā aizbēra ar smiltīm, gudrons palika zemē, turpināja indēt gruntsūdeņus un dara to līdz pat šai dienai. Tajā pašā gadā izraka Dienvidu dīķi, ko turpināja ekspluatēt līdz pat 1986. gadam, kad pārtrauca toksisko atkritumu noglabāšanu tajā. Sākotnēji, Latvijai atgūstot neatkarību, tika plānots gudrona dīķus iekapsulēt, gudronu nekur nevedot. Gudrona dīķu attīrīšanas pirmajā posmā, kas sākts 2010. gadā, daļa Dienvidu dīķu satura tika aizvesta uz cementa rūpnīcas “Cemex” krāsnīm un tur sadedzināts.
Kā notiks gudronu dīķu izsmelšana?
Vispirms gudronu ar ekskavatoriem un frontālajiem iekrāvējiem izsmels no dīķa, tad to nosvērs un speciāli izbūvētā neitralizācijas baseinā sajauks ar atkritumiem, kaļķi, zāģu skaidām vai šķeldu un citām neitralizācijas piedevām, lai sērskābe izreaģētu. Šajā procesā tiks iegūts tā saucamais sekundārais kurināmais. To pārvietos uz noliktavu un pēc kāda laika transportēs uz SIA “Cemex” rūpnīcu Brocēnos kā kurināmo cementa ražošanai. Lai neradītu problēmas netālajiem Vangažu un Inčukalna iedzīvotājiem, vielu maisīšana notiks angārā, kas tiks aprīkots ar gaisa attīrīšanas iekārtām.
“Mēs centāmies izvēlēties risinājumus, kas ir praksē daudz kur izmantoti un arī, ja iespējamās gudrona sērskābes reakcijas rezultātā sabojājas iekārtas, tās ir vieglāk aizvietot ar jaunām. Kā apliecina mūsu līdz šim veiktie eksperimenti, šis ir visefektīvākais veids, kā no gudrona iegūt kurināmo. Gudrons pa slāņiem ir dažāda sastāva, mainās ūdens daudzums tajā, mainās arī sēra saturs. Smeļot gudronu pa daļām, katrai varēsim nodrošināt nepieciešamos kvalitātes parametrus,” teica pilnsabiedrības “Inčukalns Eko” pārstāvis, AS “BAO” valdes loceklis Māris Kalniņš.
Gudrons dīķos ir sakrājies apmēram 2–3 metru dziļumā. “Piesārņoto smilts gudrona maisījumu paceļam virs gruntsūdens līmeņa, lai gudrons neskalotos un neatdalītos no smiltīm. Tālāk šī teritorija tiks nosegta ar dolomīta šķembām, melnzemi, iesēta zāle. Apkārt izrakti novadgrāvji, lai nodrošinātu gruntsūdens līmeni,” turpina būvnieks. Gudrons tiks neitralizēts tādos apjomos, lai katrā izvešanas reizē no teritorijas transportētu 500 m3 maisījuma. Saskaņā ar pēdējiem veiktajiem mērījumiem darbu gaitā varētu tikt izvesti aptuveni 25 tūkst. m3 gudronu saturošo materiālu.
Tiek plānots attīrīt arī līdz 100 tūkst. m3 ar gudronu piesārņota ūdens, ieskaitot pazemes gruntsūdeņus.
Gudrons sūcas aizvien dziļāk un dziļāk zemē, radot risku gruntsūdeņu saindēšanai. Šobrīd tiek lēsts, ka tas sasniedzis jau 70–90 metru dziļumu. Joprojām aktuāls ir jautājums gudrona aizplūšana līdz tuvumā esošajai Gaujai. Pētnieki aprēķinājuši, ka no Ziemeļu dīķa, kur gudrons sajaukts ar smiltīm, toksiskas vielas līdz Gaujai varētu nonākt 25 gadu laikā. Darbu veicēji atzīst, ka pat pēc attīrīšanas šo procesu nenovērst, jo piesārņojums jau nonācis gruntsūdeņu dziļākajos slāņos. “Tas nav šā projekta jautājums, bet nākotnē šī problēma par tālāk plūstošo gruntsūdens piesārņojumu paliek. Šeit tiek novērsts avots, lai neturpinātos gruntsūdens piesārņojums,” atzina M. Kalniņš.
Vai ar 29 miljoniem pietiks?
Šobrīd gudrona dīķu iztīrīšanai atvēlēti 29 milj. eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 25 milj. eiro un valsts budžeta finansējums 4,3 milj. eiro. No 29,2 miljonu eiro kopsummas pilnsabiedrībai par veiktajiem darbiem paredzēts izmaksāt 26,6 milj. eiro. Pilnsabiedrība nevarēs sanācijas darbu laikā pieprasīt papildu līdzekļus, piemēram, lielāka piesārņojuma apmēra attīrīšanai. Atlikušie 2,6 milj. eiro izmantoti projekta izstrādei, kā arī daļa no tiem tiks izmantoti pilnsabiedrības darbu uzraudzībai, teritorijas vides monitoringam un citiem darbiem.
Ar iepriekšējiem gudrona dīķa smēlējiem “Skonto būvi” Valsts vides dienestam (VVD) radās konflikts, jo puses atšķirīgi interpretēja izsmeļamās masas apjomu un līdz ar to darba samaksu. Uzņēmums paziņoja, ka par pašreizējiem līdzekļiem darbu pabeigt nav iespējams, savukārt VVD atteicās piešķirt papildu līdzekļus. Tā vietā VVD lauza līgumu ar darbu izpildītāju un lika pamest projekta īstenošanas vietu.
Pagājušā gada 13. martā VVD aicināja pilnsabiedrību “Inčukalns Eko” un AS “A.C.B.” sagatavot savus tehniskos un finanšu piedāvājumus Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu otrajam posmam.
