Planētas noslēpumi: Pētījumi atklāj, ka – jo gudrāks cilvēks, jo mazāk cieš no vientulības 16
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Viens no jaunākajiem savdabīgajiem pētījumiem apliecinājis, ka cilvēka smadzenes uz vientulību reaģē praktiski pilnībā pretēji tam, kā tās uztver gudrību. Un tas papildinājis krātuvīti ar pierādījumiem zinātnes aprindās itin populārajai teorijai par to, ka – jo cilvēks gudrāks, jo mazāk viņš ikdienas dzīvē cieš no vientulības.
Lai gan šī vientulības un gudrības saikne pamanīta jau agrāk, tomēr šajā gadījumā pētniekiem pirmo reizi izdevies saskatīt pilnībā acīmredzamu saikni neironu līmenī. ASV neirobioloģe no Kalifornijas universitātes Džoti Mišra paudusi, ka pētniekus šajā gadījumā interesējis tas, kā vientulība un gudrība varētu būt saistītas ar emocionālajiem aizspriedumiem, kā cilvēki reaģē uz dažādām atšķirīgām pozitīvajām un negatīvajām emocijām.
Iesaistot eksperimentā 147 brīvprātīgos dalībniekus vecumā no 18 līdz 85 gadiem un veicot elektroencefalogrammas, Mišra kopā ar kolēģiem visu savu uzmanību sakoncentrēja uz deniņu daļas savienojumu (TPJ) – smadzeņu mezglu, kurā savācas un tad pakļaujas apstrādei visa iekšējā un ārējā informācija. Brīvprātīgajiem vajadzēja piedalīties aptaujā, lai novērtētu savu vientulības un saprātīguma pakāpi, bet pēc tā viņus aicināja iziet kognitīvo testu, izvēloties sejas ar pozitīvu (laimīgu), negatīvu (skumju), draudīgu (ļaunu) vai pilnībā neitrālu sejas izteiksmi. Vēstīts, ka pašiem sevi kā vientuļos raksturojušajiem cilvēkiem visnepievilcīgākās šķita dusmīgās sejas – viņiem kognitīvie procesi TPJ apgabalā palēninājās. Tostarp gudrie ļaudis visvairāk reaģēja uz laimīgajām sejām, un tas paātrināja viņu kognitīvos procesus TPJ apgabalā. Nervu reakcijas bija lielā mērā pretējas atkarībā no tā, vai kāds juta vai nejuta sevi kā vientuļo vai gudro.
Tāpat pētnieki atklājuši, ka vientuļo reakcija uz dusmām izraisa lielāku aktivitāti galvas smadzeņu kreisajā augšējā parietālajā garozā, kas atbildīga par uzmanības sadalīšanu, savukārt “gudrinieku” reakcija uz laimi izraisīja lielu aktivitāti attiecīgajā kreisajā smadzeņu saliņā, kas apstrādā sociālos raksturojumus, piemēram, līdzcietību. Kalifornijas universitātes neiropsihiatre Dilipa Jeste paudusi pārliecību par to, ka šis pētījums skaidri uzrādījis: atpakaļsaite, kas vieno vientulību un gudrību un kuru eksperimenta veicēji jau bija konstatējuši iepriekšējos klīniskajos pētījumos, ir vismaz daļēji iebūvēta neirobioloģijā, nevis ir vienkārši subjektīvu aizspriedumu rezultāts.
Lai arī pētnieku komanda paudusi, ka vēl būs nepieciešami ievērojami plašāki pētījumi, ieskaitot arī cilvēku analīzi krietni vien ilgākā laika periodā, tomēr šis jaunais pētījums jau tagad dod ļoti daudz vērtīgu ziņu par to, kā cilvēku, kuri jūtas vientuļi, smadzenes mēdz apstrādāt informāciju.
