– Ja šodien paskatāmies uz zemessardzi, tas ir vienīgais spēks, kas spēj aizstāvēt cilvēkus un sabiedrību, jo ir un darbojas visā valstī. Vai zemessardzei atdos ieročus un kādēļ tos neatdod? 1
R. Bergmanis: – Tas, ka ieročus nevar glabāt mājās, nenozīmē, ka tie ir atņemti. Mēs domājam par to, lai tie atrastos vistuvāk cilvēkiem, kas dien zemessardzē. Vai mēs varam nodrošināt, lai valsts parūpējas par ieroču drošību zemessargu mājās? Diez vai mums šobrīd ir tādas iespējas. Ja notiek kaut viens pārkāpums, tas uzliek zīmogu visai kustībai.
V. Ķirsis: – Arī man ir automāts, tikai atrodas bataljonā. Risks pastāv – ja kāds nobloķē pieeju bataljonam, tad zemessardze tiek izslēgta no spējas ātri reaģēt. Protams, risks dot uz mājām ieročus pastāv, to mēs atceramies no pagātnes, kad zemessargi ar šiem ieročiem šaudīja zvērus. Manā iesaukumā no 60 cilvēkiem 55 bija ar augstāko izglītību vai studenti, un tie bija uzņēmumu vadītāji, visnotaļ viena no saprātīgākajām sabiedrības daļām. Un tiem varētu uzticēt ieroci ņemt uz mājām, bet seifiem tāpat vajadzētu būt. Atbildības sajūta zemessardzes vidū ir augusi.
Ingus Manfelds, zemessardzes 55. bataljona komandieris: – Tas, kas mums visvairāk vajadzīgs, to par naudu nenopirksi. Galvenā lieta ir sabiedrības atbalsts un izpratne. Vispār zināmā patiesība – ja gribi mieru, gatavojies karam. Tagad daudz var izdarīt mašīnas, tomēr galvenais ir gudrs un izglītots cilvēks. Ukraina deva savu grūdienu, un cilvēki sāka pieteikties aktīvāk. Šogad deviņos mēnešos ir pieteikušies jau tikpat cilvēku, cik pērn visā gadā. Zemessardzes būtība tomēr ir decentralizācija, tad tā būs stipra. Ja viņam būs pie rokas ierocis un X stundā var aktīvi reaģēt, tad tur arī ir mūsu spēks. Mēs aktīvi sadarbojamies ar jaunsardzi, nesen Jaunjelgavā atklājām valstiskās audzināšanas klasi.
– Cik liels apdraudējums mums Latvijā ir sagaidāms saistībā ar bēgļu ierašanos?
R. Bergmanis: – Piemēram, Armēnijā ir 16 tūkstoši bēgļu un valsts ir daudz nabadzīgāka par mums. Mums tagad ir jāizstrādā sistēma, lai varētu uzņemt bēgļus. Viens piemērs – kā mēs rīkosimies, ja tie, kas tiks atlasīti Itālijā, negribēs braukt uz Latviju? Tas pagaidām nav skaidrs. Bet, nedod Dievs, ka, aiztaisot rietumu robežas, viņi sāktu nākt pāri mūsu robežai.
A. Kiršteins: – Latvija visu laiku uzņem patvēruma meklētājus, nelegālos imigrantus. Vjetnamiešu vien ir vairāki simti, un tie nekādās kvotās neietilpst un nekādu palīdzību mēs nesaņemsim.
Bēgļu problēmu ir radījušas lielās valstis – Lielbritānija, Francija, ASV. Arī Irākas sagraušana bija kļūda, jo tagad esam saņēmuši augsti apmācītus karavīrus, kas no Irākas karaspēka ir pārgājuši pie “islāma valsts”. Tātad lielo valstu politiķi ir radījuši milzīgās bēgļu plūsmas. Vairākus gadus Turcija šos bēgļus aizturēja, bet, nesaņemot Eiropas atbalstu, viņi palaida vaļā robežas, un tagad pūļi ar laiviņām plūst straumēm uz Eiropu.
Vai mums kā mazai valstij jāmaksā par to, ko lielās valstis ir savārījušas? Mēs labprāt palīdzam Ukrainas karavīriem un cilvēkiem, tāpēc pārmest mums kaut kādu neiecietību un nesapratni gan nav pareizi.
Atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, AS “Latvijas gāze”, SIA “Drukātava,” SIA “VESTA-LK”, “The White Book”, biedrība “Kultūras un atbalsta centrs – ICEJ Latvija”, “Vienotība”, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Aleksandrs Kiršteins, Pjotrs Kotovs, Māris Roze, Aizkraukles novada dome.
Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze”, “Staburags”, www.aizkraukle.lv, www.bibliotekaaizkraukle.lv.
