A. Kiršteins: – Latvijas kā mazas valsts galvenais uzdevums ir dot tehnoloģisku ieguldījumu un palīdzību kopējā lietā ar sabiedrotajiem. Šodienas militārās operācijas ir globālas. Sīrijas variantā – tas ir mazs pasaules kara modelis. Liela daļa šo operāciju tiek vadītas caur satelītiem un modernām ierīcēm. Tāpēc mūsu jaunsardzei ir ļoti labi jāmācās skolās. Tagad karš nav iespējams bez augsta līmeņa tehnoloģiju – programmēšanas – palīdzības: aviācija, raķešu darbība un daudz ko citu modelē programmas. Latvija ir augsti tehnoloģiska zeme; matemātika, fizika, ķīmija – tās jāmācās. 1
V. Ķirsis: – Sagatavotība arī jāsadala trīs daļās – fiziskā sagatavotība, prāts un zināšanas, un trešā – dvēsele un emocijas. Tagad jaunieši mazāk sporto un vairāk izklaidējas ar datoriem. Taču tiem, kas vēlas sportot un trenēties, ir plašākas iespējas – ir vairāk sporta zāļu. Līdz ar to aktīvie jaunieši noteikti ir labi fiziski sagatavoti. Es pats pirms laika iestājos zemessardzē un tiku pārbaudīts arī fiziski. Ārsti saka – problēma nav jauniešu fiziskā sagatavotība, bet gan veselība – līki mugurkauli, dažādas alerģijas un citas kaites. Tātad mums jādomā, kā uzlabot jauniešu veselību. Patriotisms gan vēl jākopj, lai gan zemessardzē iestāties tagad vēlas daudzi. Tieši tur apmācību laikā rodas patriotisms, kad divas dienas tu esi karavīrs, nevis sēdi uz dīvāna un lamā valdību. Ja esi gatavs piedalīties un brīvo laiku veltīt valstij – tad tiešām esi patriots.
– Lietuva ieviesa obligāto militāro dienestu, un daudz jauniešu pieteicās brīvprātīgi. Vai viņi ir lielāki patrioti, un varbūt arī Latvijā vajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu?
R. Bergmanis: – Latvijā obligāto dienestu atjaunot būtu daudz grūtāk, jo mums nav saglabāta tam nepieciešamā infrastruktūra – trūkst kazarmu profesionālajam dienestam, kur nu vēl obligātajam. Mūsdienu karadarbībā galvenais nav cilvēku daudzums. Maza, bet apmācīta vienība var sagādāt daudz lielākas nepatikšanas nekā liels, ne tik labi apmācīts bars. Es dienestu vairāk redzu kā sociālu funkciju. Vai armija var labot cilvēkus un mācīt Latvijas vēsturi? Latvijas vēsture ir jāmāca skolās, bet daudziem ir saglabājusies tā vecā domāšana, ka tie jaunieši, ar kuriem grūti tikt galā, jāsūta uz bruņotajiem spēkiem un tur tad no viņiem uztaisīs cilvēkus. Obligātajā iesaukumā un īsā laikā nevar apgūt prasmes strādāt ar moderniem radariem, tehnikām un daudz ko citu. Tagad vislielākā problēma armijā jauniešiem ir sliktās matemātikas zināšanas.
A. Kiršteins: – Latvijā rehabilitāciju izgāja septiņi smagi ievainoti ukraiņu karavīri, tā sauktie kiborgi, kas vairākus mēnešus pēc kārtas cīnījās pret krievu desantvienībām Doņeckas lidostā. Viņi mums atklāti pateica – obligātais iesaukums ir bezjēdzīgs. Kāpēc? Tāpēc, ka 30% no iesauktajiem aizbēg, vēl 30% kara situācijās zaudē vēso saprātu, sāk rīkoties drudžaini, nesakarīgi un ir pilnībā nederīgi ilgstošai karadarbībai. Un tikai viena trešdaļa ir spējīga nezaudēt galvu un cīnīties. Viņu secinājums bija viens – ar obligāto karadienestu tiek izniekoti līdzekļi kazarmu uzturēšanai, un tā vietā, lai iztērētu naudu modernām ierīcēm, tā aiziet cilvēku ēdināšanai un komunālajiem pakalpojumiem.
V. Ķirsis: – Es arī neatbalstu obligāto karadienestu, jo gada laikā nevar apmācīt modernu karavīru, un būtu noziedzīgi laist jaunus, nesagatavotus cilvēkus pretim profesionāļiem. Zemessardze ir brīvprātīga, un katrs ar savu dalību var pierādīt, ka ir gatavs doties aizstāvēt dzimteni. Es esmu gatavs divu stundu laikā būt bataljonā un doties palīgā, kaut vai cietumnieku izbēgšanas gadījumā vai “zaļo cilvēciņu” ienākšanas laikā.
Diemžēl deviņdesmitie gadi mazliet sabojāja zemessardzes tēlu un tagad jāstrādā arī pie labas slavas atjaunošanas – tagad tā ir armija un nopietni cilvēki.
