Gudri jaunieši – armijas pamats. “LA” diskusija Aizkrauklē 1
Laikā, kad Eiropas ārējā robeža kļuvusi tik trausla, ka to ik dienu maz traucēti šķērso tūkstošiem nelegālo imigrantu, kad joprojām norisinās karadarbība Ukrainā un Krievijas armija jau piedalās Sīrijas bombardēšanā, Aizkrauklē sarunā ar vietējiem iedzīvotājiem, jaunsargiem un zemessargiem mēģinājām rast atbildi – vai jaunatne ir mūsu armijas nākotne un cik stipra tā aug? Grāmatu svētku ietvaros notiekošajā “Latvijas Avīzes” diskusijā piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Saeimas deputāti – Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un Vilnis Ķirsis (“Vienotība”).
R. Bergmanis: – Sadarbojoties ar 55. zemessardzes bataljonu, redzu, ka jaunie cilvēki ir labi fiziski sagatavoti. Pirms laika Aizkrauklē notika mēģinājums citādākai apmācības sistēmai. Proti, parasti zemessargi mācās pa nedēļas nogalēm un brīvdienām, bet šeit cilvēki izgāja 30 dienu intensīvu apmācības kursu. Mācībās pārsvarā piedalījās jauni cilvēki – astoņpadsmitgadīgi un mazliet vecāki. Noslēdzošajā apmācību daļā šiem jauniešiem bija jāveic 80 kilometrus garš pārgājiens ar ūdens šķēršļiem un dažādiem uzdevumiem piecu dienu garumā. Labākā ziņa – visi 30 cilvēki godam šo uzdevumu izpildīja, un mēs redzam, ka ar sagatavotību viss ir kārtībā.
Cits jautājums – varbūt mums vajadzētu vairāk sporta stundu skolā, varbūt pagarināt mācību gadu, lai jauniešiem varētu iedot papildu apmācības, tādējādi samazinot, nevis palielinot ikdienas slodzi. Citādi tagad viss tiek skatīts tā – ja būs klāt viena sporta stunda, nāksies atteikties no matemātikas vai kādas citas stundas. Bet nedrīkst pretstatīt mācību priekšmetus vai nozares kā tagad, budžeta pieņemšanas laikā, pretstata aizsardzības nozari pret izglītību vai veselības aprūpi. Jāstrādā tā, lai pietiktu visiem.
– Cik par jauniešu fizisko sagatavotību atbildīga ir skola, cik valsts, atbalstot interešu izglītību un sporta skolas, un cik – ģimene?
R. Bergmanis: – No šā gada rudens skolotājiem sporta skolās algu 100% apmaksā valsts, pašvaldības var palīdzēt ar līdzfinansējumu. Jebkurā vietā svarīgs ir cilvēks un treneris, kas jauniešus spēj aizraut, – vai tas būtu jaunsargu instruktors, sporta treneris, mazpulku vadītājs. Kāpēc vienā novadā visi aktīvi spēlē florbolu, bet citā basketbolu? Tāpēc, ka tur ir priekšā fanātiski cilvēki, kas spēj aizraut.
Jaunsardzes kustība, kurā jaunieši var darboties par brīvu, nākamgad būs vēl aktīvāka. Un tā nav tikai militārā un patriotiskā audzināšana – tā ir pirmās palīdzības apguve, vēstures zināšanu papildināšana, prasmes orientēties dabā.
Lielākā bēda ir pašu jauniešu trūkums – 1998. gadā Latvijā bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem bija 450 000, bet tagad to ir divreiz mazāk – ap 200 tūkstošiem. Un no šiem mums vēl jāizvēlas labākie un jāpārliecina par labu militārajai karjerai, lai gan žogam otrā pusē ir daudz kārdinošāki piedāvājumi no civilās dzīves. Bet cilvēki uz bruņotajiem spēkiem nāk strādāt ne jau naudas, bet pārliecības dēļ. Dienests ir ļoti grūts, tas prasa daudz laika, kas tiek atņemts gan ģimenēm, gan draugiem.
