Gudri izmukt no ātro kredītu “cilpas”: kā koronavīruss izmainījis Latvijas iedzīvotāju paradumus 11
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma periodā šā gada pirmajā pusē vērojams straujš izsniegto ātro kredītu samazinājums, kas liecina par iedzīvotāju piesardzību, uzņemoties jaunas kredītsaistības brīdī, kad valstī tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis.
Apetīte tomēr atgriežas
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotie dati par situāciju nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms šā gada aprīlī piedzīvojis astoņu gadu laikā straujāko kritumu, noslīdot no vēl februārī reģistrētajiem 45,64 miljoniem eiro līdz 25,04 miljonu eiro atzīmei.
Salīdzinājumam – pērn aprīlī nebanku kredītos tikusi izsniegta divreiz lielāka summa – 51,58 miljoni eiro.
“Tieši martā un īpaši aprīlī ir vērojams izteikts kritums kredītu izsniegšanā, kas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka cilvēki nevēlas ņemt kredītus, ko viņi nevarēs atmaksāt,” vērtē PTAC direktore Baiba Vītoliņa. “Tā vietā ļaudis daudz piesardzīgāk izvēlas šo pakalpojumu, kas ilgtermiņā uzliek patērētājam nozīmīgas saistības un arī rada nozīmīgus riskus.”
Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš norāda, ka kredītu apjoma samazinājums tikai daļēji liecina par iedzīvotāju zaudēto apetīti uz ātrajiem kredītiem, jo
līdz ar pandēmijas uzliesmojumu arī paši kredītu izsniedzēji esot rūpīgāk vērtējuši potenciālo kredītņēmēju maksātspēju.
To, ka intereses zudumam par ātrajiem kredītiem nav ilgtermiņa rakstura, liecina arī turpmāko mēnešu dati. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, jau maijā nebanku kredītos no jauna izsniegti 34,53 miljoni eiro, bet jūnijā 42,09 miljoni eiro. Tas gan ir mazāk nekā gada pirmajos mēnešos, tomēr šī atšķirība vairs nav tik ievērojama.
Kopumā – aizņemamies mazāk
Raugoties uz kopējo no jauna izsniegto nebanku kredītu apjomu pirmā pusgada griezumā, samazinājuma tendence vērojama jau pēdējos divus gadus. Pēc tam kad pēc četrus gadus vērota pieauguma, 2018. gada pirmajā pusgadā nebanku kredītu kopapjoms bija sasniedzis 309,04 miljonus eiro, pērn tas samazinājās uz 294,75 miljoniem eiro, bet šogad – piedzīvoja kritumu līdz 233,21 miljonam eiro.
“Samazinājums, kādu varējām vērot pirms gada, visticamākais, bija saistīts ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur tika noteikti likmju, kā arī citu pakalpojumu ierobežojumi,” skaidro Baiba Vītoliņa.
“Savukārt šā gada kritums, kas pret pērnā gada skaitļiem ir mīnus 20,88%, visdrīzāk būtu skaidrojams ar pandēmijas ietekmi.”
Arī, aplūkojot pirmā pusgada datus pa kredītu veidiem, var redzēt, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos kritums ir pieredzēts visos sektoros – arī patēriņa un lombardu kreditēšanā, kur vēl pērn pirmā pusgada dati liecināja par pieaugumu.
Tāpat arī pirmo reizi kopš 2014. gada sākuma ir samazinājies kopējais licencēto kredītdevēju portfelis: pērnā gada beigās tas bija 764,33 miljoni eiro, savukārt šā gada jūnija pēdējā dienā jau par 4,07% mazāks, kas pavisam nebūtiski atšķiras no pirms gada fiksētā apjoma: 732,34 miljoni eiro.
Dati arī joprojām liecina, ka turpinās vidējā kredītportfeļa kvalitātes pieauguma tendence un aizvien vairāk nebanku kredītņēmēji atdod aizņēmumus bez kavēšanās. Kopš 2013. gada jūnija, kad bez kavēšanās aizdevumus bija varējuši atmaksāt 77,53% kredītņēmēju, pērn gada vidū šis kvalitātes rādītājs bija sasniedzis 87,43%, bet šogad – jau 88,72%.
Kā zināms, pēc neliela atslābuma vasaras mēnešos Covid-19 epopeja joprojām turpinās, tādēļ interesanti būs redzēt šo pirmā pusgada nebanku kreditēšanas tendenču attīstību visa gada griezumā.
