Gudri apmānīt izsalkumu! 8 produkti, kas mazina apetīti 0
Meklējot veselīgas uzkodas, piedāvājam astoņus produktus un ēdienus, kas veiksmīgi apmāna ēstgribu un dod nepieciešamo sāta sajūtu.
Grieķu jogurts ir biezāks un krēmīgāks kā parastais, tajā esošais proteīns palīdz justies paēdušam ilgāk. Tā saturā ir mums nepieciešamās uzturvielas, kas palīdz gremošanas trakta un vairogdziedzera darbībai.
Šīs labvēlīgās baktērijas uzlabo imūnsistēmu, kontrolē vielmaiņas procesus un veicina produktu uzsūkšanos zarnu traktā, kā arī var atjaunot organisma dabīgo mikrofloru. Grieķu jogurtā ir mazāk nātrija, ogļhidrātu un laktozes nekā parastajā, krietni mazāks ir arī cukura daudzums, tā kā ar šo droši var mazināt izsalkumu un neuztraukties par vidukļa līniju.
Avokado satur nepiesātinātos taukus, kas ātri vien dod sāta sajūtu un palīdz izvairīties no našķēšanās starp ēdienreizēm. Avokado ir arī lielisks magnija avots.
Tas uzlabo gremošanu, samazina aptaukošanās, sirds slimību, diabēta un resnās zarnas vēža risku, vienlaikus rūpējoties par veselīgu sejas ādu un matu izskatu, palielina enerģiju. Avokado nesatur holesterīnu, bet kālija gan tajā ir vairāk nekā banānos vai kartupeļos. Tajā ir B grupas vitamīni, C, E vitamīns.
Sarkanais čili pipars, pievienots pusdienām palielināts uzņemto ogļhidrātu un kaloriju skaitu, dodot kārtīgu sāta sajūtu. Čili pipari gan svaigā un sausā, gan arī pulverveidā jebkuram ēdienam sniedz izteiktāku garšu.
Ja esi pikanta un pat asa ēdiena cienītājs, nedaudz mazāk nekā pusi tējkarotes (aptuveni 1 – 1,5 gramus) čili piparu ir vērts pievienot ēdienam ikdienā, jo tajā ir vitamīns B6, kas palīdz uzlabot vielmaiņu, savukārt vitamīns K1 rūpējas par veseliem kauliem un veiksmīgu nieru darbību.
Mieži, iekļauti maltītē, sāta sajūtu pilnīgi noteikti paildzina. Tie ir noderīgi veselības uzlabošanai, piemēram, tie samazina holesterīna un glikozes līmeni asinīs, tāpēc ieteicami cukura diabēta slimniekiem.
Tāpat šo graudaugu iekļaušana uzturā palīdz sakārtot vielmaiņu, uzlabo sirds asinsvadu veselību, samazina risku saslimt ar vēzi. Labs dienas sākums var būt miežu putra ar augļiem!
Zupas – labs veids, kā dažādot ikdienas maltīti un, protams, radīt sāta sajūtu, ēdot salīdzinoši vieglu ēdienu. Par zupas saturu gan atbildēt var vienīgi tad, ja tā pagatavota paša rokām. Ja sastāvdaļas nav ceptas, netiek pievienots pārlieku daudz taukvielu, piparu un sāls, šis ēdiens var būt diētisks un viegls. Zupas var kalpot gan kā pamatmaltīte, gan kā tās papildinājums.
Tiem, kuri vēlas samazināt svaru, zupa būtu ieteicama kā viens no ēdiena veidiem. Zupu ir viegli pagatavot, un tā ir garšīga arī nākamajā dienā. Tādējādi, ēdienkartē iekļaujot zupu, tiek veicināta mājās gatavota ēdiena lietošana un tas var palīdzēt neuzņemt liekas kalorijas. Zupu ieteicams ēst nelielās porcijās pirms pamatmaltītes. Tas palīdzēs organismam ātrāk sasniegt sāta sajūtu un nepārēsties ar pamatmaltīti.
Salāti ir veselīgs ēdiens, kura nebeidzamās variācijas spēj katru dienu lutināt citas garšas kārpiņas. Salātlapas, kopā ar, piemēram, latvieša klasisko kombināciju – tomātiem un gurķiem, kas satur daudz ūdens – apmierinās izsalkumu un neatstās pēdas uz gurniem.
Savukārt, izvēloties salātu bāzi, krējumu labāk atstāt ledusskapī un maltītei pievienot eļļu. Ja salātiem ir pievienots vīnogu/ābolu vai kāds cits etiķis, tas noteikti nav nekas slikts. Gluži otrādi, tas, pievienots mērenās devās, aktivizēs vielmaiņu. Pilnai laimei salātiem vajadzētu pievienot sēkliņas, kas padarīs ēdienu baudāmāku un veselīgāku.
Spināti, bagāti ne tikai ar ūdeni, bet arī izteiktu garšu, veselīgi aizpilda tukšu vēderu un neļauj apetītei atgriezties. Tie ir lielisks vitamīnu un minerālvielu avots, nav īpaši enerģētiski bagāti, tāpēc izmantojami kā viena no maltītes sastāvdaļām, lai palielinātu uzturvielas.
Tajos ir maz kaloriju – 100 gramos tikai 25 kilokalorijas, 2,8 g olbaltumvielu, 2,8 g balastvielu, K, A, C vitamīns, folijskābe, beta karotīns, magnijs, dzelzs un hlorofils.
Linsēklas turpina uzvaras gājienu, iekarojot gan salātu bļodas, gan saldos ēdienus, ar savām labajām īpašībām apmierinot ēdājus, neļaujot vēderā ielikt pārāk daudz.
Salīdzinot ar citām sēklām un riekstiem, linsēklas satur visvairāk šķiedrvielu. Bet vislielākā vērtība ir lignāniem, kam piemīt fitoestrogēna un antioksidanta īpašības.
Šķiedrvielām un lignāniem ir vēderu mīkstinoša iedarbība – palielinot zarnu satura apjomu un to sašķidrinot, tiek veicināta zarnu perestaltika. Lignāni normalizē un stiprina imunitāti, tiem piemīt antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība. Linsēklās ir magnijs, samērā daudz kalcija un dzelzs, A, E, F vitamīns un B grupas vitamīni. F vitamīns ir vienīgais, ko neizstrādā cilvēka organisms, tāpēc jāuzņem ar pārtiku, un linsēklas ir tam piemērotas.
