Gudras siltumnīcas izdevīgākas 0
“Latvijas siltumnīcu saimniecība attīstās. Mums ir gan ļoti vienkāršas, gan arī visaugstākajām prasībām atbilstošas siltumnīcas,” atzīst dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte.
Mārīte Gailīte vērš uzmanību – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija (skat. uzziņu) uzrāda segto platību kāpumu tieši krīzes gados, kas esot diezgan “jocīgi” un liecina par šīs nozares stabilitāti un ienesīgumu. Pilnīgi droši, ka siltumnīcu nozares izaugsme lielā mērā būs atkarīga no valsts īstenotās politikas, tostarp arī izglītības nozarē. Pēdējos gados atzīstami vērtējama akcīzes nodokļa nepiemērošana gāzei ar šo kurināmo apkurināmajām siltumnīcām, arī vismazākās nodokļa likmes par atjaunojamo energoresursu izmantošanu noteikšana siltumnīcām.
Pasaules līmeņa saimniecības
“Eiropā diožu jeb tā saucamo LED lampu jauno apgaismojumu patlaban izmanto vien aptuveni 20 hektāru platībā. Tā kā Latvijā to izmanto pushektāra lielā segtajā platībā, varam būt lepni. Turklāt Latgalē, par kuru nereti dzirdam – tur nekas nenotiek,” teic M. Gailīte. “Vainīgais” uzņēmums ir SIA “Latgales dārzeņu loģistika”, kas jau pavisam drīz siltumnīcu kompleksu sāks apkurināt ar koksnes gāzi. Paskaidrošu, ka saskaņā ar zinātnieku pētījumiem, diožu lampa ne tikai mazāk patērē elektroenerģiju, bet arī dod auga augšanai, fotosintēzei visvajadzīgākā viļņa garuma un krāsas gaismu. Diožu lampas būs arī Getliņu atkritumu poligona 2. kārtas siltumnīcu kompleksā “GetliņiEko”, ko kurina ar atkritumu poligonā izveidojušos biogāzi un kuru ekspluatācijā iecerēts nodot februārī.
Liels sasniegums ir arī Cēsu pusē saimniecībā “Kliģēni” īstenotā gurķu audzēšana ar nolaišanas metodi. Kā liels solis uz priekšu jāvērtē arī SIA “Mārupe” siltumnīcu kompleksam pievadītais siltums no četriem siltuma avotiem, tostarp no biogāzes stacijas. Augsta līmeņa sasniegums ir arī siltumnīcu lielvalsts Nīderlandes, kur ražu vāc aptuveni 10 000 ha lielās segtajās platībās, uzņēmēju pasūtījums Lielplatones saimniekam Jānim Vinteram audzēt viņiem 17 hibrīdu sēklas. M. Gailīte atzīmē arī Daugavpils novada z/s “Riekstiņi” saimnieku Anatoliju Vansoviču, kas savā 2000 m2 lielajā koka konstrukcijas siltumnīcā, izmantojot modernas audzēšanas tehnoloģijas, no viena kvadrātmetra vāc aptuveni 30 kg tomātu (parasti šāda tipa siltumnīcā raža ir 8 – 12 kg/m2).
Savukārt Salas pagasta SIA “Rītausma” vadītāja Valda Bekina vērš uzmanību uz robotiem, kas darbojas uzņēmumā un ļauj celt darba ražīgumu, zem jumta tiek likti arī siltuma un gaismas ekrāni, kas taupa enerģiju. “Vissvarīgākais, lai visjaunākās iekārtas varētu nopirkt un atpelnīt, ir prasme pārdot izaudzēto ražu,” uzsver “Rītausmas” vadītāja. Latvijā patlaban no 36,8 ha apkurināmo segto platību 11 saimniecībās 13 ha ir uzbūvētas modernās, augstās siltumnīcas.
Uzņēmums “Groglass” ES 7. ietvarprogrammas pētniecības projektā “Europhos” sadarbībā ar citu valstu pētniekiem 2010. gadā izveidoja stikla pārklājumu tehnoloģiju siltumnīcām, kas aptuveni par 10% samazina nepieciešamību pēc siltumenerģijas un palielina dienas gaismas daudzumu par 8%. “Groglass” pārstāve Dace Ose teic, ka izveidotā tehnoloģija ar plāno nanopārklājumu slāni atmaksājas lielās siltumnīcu platībās, kādu Latvijā neesot.
Visjaunākā siltumnīca Bulduros
Bulduru Dārzkopības vidusskolā kopš septembra darbojas siltumnīca 2500 m2 lielā platībā. Mācību siltumnīcu komplekss gan vēl nav nodots ekspluatācijā, tomēr jau patlaban tajā izmanto Latvijā agrāk neredzētus jauninājumus. “Mums vairs nav jāved audzēkņi pa pasauli rādīt, kādai jābūt mūsdienu siltumnīcai,” teic siltumnīcu kompleksa vadītāja Ilze Briģe. Siltumnīcas apmeklējuma laikā redzējām, kā laista ciklamenas podiņos un vēlāk neizmantoto barības šķīdumu savāc atkārtotai izmantošanai. Galdus, uz kuriem atrodas puķu podi, var sildīt arī no apakšas. Vēl viena inovācija ir iespēja atvērt, precīzāk, pacelt siltumnīcas jumtu pat par 100%, kas īpaši svarīgi vasarā. Savukārt ziemā siltuma taupīšanai jumtam var aizvilkt priekšā aizkarus, tā saucamo ekrānu. Uz siltumnīcas jumta ir uzstādīta meteoroloģiskā stacija, kas regulē visas telpas iekšienē veicamās darbības. Lieki piebilst, ka barības devas augiem rēķina datorprogramma. Tāpat kā klimatu segtajās platībās. Datorprogrammas milzīgās iespējas patlaban vēl tiek apgūtas. Bulduru Dārzkopības skolas mācību siltumnīcā dara tāpat kā citās modernās Latvijas siltumnīcās, – no jumtiem lietus un sniega ūdeni savāc atsevišķā tvertnē un laistīšanai pēc filtrēšanas izmanto kopā gruntsūdeni, kam, kā zināms, īpaši Jūrmalā, nav augsta kvalitāte.
Siltumnīcu komplekss ir paredzēts apmācībām un dēstu audzēšanai kolekcijas puķu dobēm. Blakus ir iecerēts būvēt īpaši izturīgas plēves siltumnīcas, kur audzētu arī dārzeņus. Tiesa gan, vajadzīgi aptuveni 84 000 eiro, teic skolas direktors Aivars Griķis. Viņš arī atzīst – neesot pieticis naudas apgaismošanas sistēmas uzstādīšanai siltumnīcās. Savukārt katlumājas pārbūve, kas dos iespēju izmantot arī gāzei alternatīvu kurināmo, Izglītības un zinātnes ministrijā nav atbalstīta. Piebildīšu, ka kompleksa būvniecība maksāja 0,92 milj. latu. Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.
Bulduros uzbūvētā mācību siltumnīca, kas daļēji darbojas uz komerciāliem principiem, noteikti radīs lielāku interesi siltumnīcu dārzkopja specialitātes apgūšanā.
Viedoklis
Būvē modernākas siltumnīcas
Biedrības “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš par jaunākajām siltumnīcu būvniecības tendencēm:
1) siltumnīcas būvē aizvien augstākas – sešus septiņus metrus augstas ar gaismas un siltuma ekrāniem tāpēc, ka gaiss lielā telpā lēnāk sasilst un arī atdziest, tiek taupīts siltums,
2) augstā siltumnīcā var ierīkot dienas gaismas lampas un rasināšanas iekārtas, tādējādi regulējot klimatu,
3) izmanto robotus – programmētos ratiņus ražas pārvadāšanā, salātu audzēšanā uz galdiem,
4) aizvien vairāk uzmanības pievērš resursu, tostarp ūdens, taupīšanai, tāpēc izmanto lietus ūdens vākšanas sistēmas.
Ideāla siltumnīca
1. Siltumu ražo no biogāzes
2. Apgaismo ar LED diodēm
3. Nanopārklājums jumtam
4. Siltuma un gaismas ekrāni
5. Meteostacija uz jumta
6. Regulējams klimats
7. Apsildāmie galdi
8. Automātiskaaugu barošana
