Gudrās mājas: mīti un patiesība. Vai tiešām, sasitot plaukstas, iedegas gaisma? 0
Lai gan automatizēto ēku vadības sistēmu centra „JUNG” veiktā aptauja liecina, ka 68% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši un zina par to, kas ir gudrā māja, tomēr par tām joprojām pastāv dažādi mīti.
Mīts nr.1: Gudrās mājas ir domātas slinkiem cilvēkiem
”Gudrā māja man nav nepieciešama. Es varu piecelties no dīvāna un izslēgt gaismu pats.” Šīs un citas līdzīgas frāzes bieži vien izskan no cilvēkiem, kuri uzskata – dzīvošana gudrajā mājā nozīmē tikai tālvadības pults izmantošanu, lai rīkotos ar mājas funkcijām. ”Tas atspoguļo virspusēju izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar ēkas automatizācijas mērķiem un gudrās mājas patiesajām funkcijām,” uzskata automatizēto ēku vadības sistēmu centra „JUNG” pārstāvniecības Austrumeiropā vadītājs Raimunds Skurdenis.
Realitāte ir pilnībā pretēja. Visbiežāk ēkas automatizācija iekļauj sevī no dažām līdz pat vairākiem desmitiem dažādu mājas funkciju, kas savā starpā ir saistītas – piemēram, brīdī, kad telpa tiek vēdināta, gudrā māja automātiski nodrošinās samazinātu siltā gaisa ieplūšanu mājoklī, savukārt, kad logi tiks aiztaisīti, telpas atkal uzsils līdz vēlamajai un iepriekš ieprogrammētajai istabas gaisa temperatūrai. Visas šīs sistēmas funkcijas strādā 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā. Kad sistēma ir pielāgota mājinieku vēlmēm un vajadzībām, gudrā māja darbojas automātiski, un parasti tikai dažas no funkcijām tiek kontrolētas ar tālvadības pulti.
”Ēku automatizācijas mērķis ir nodrošināt maksimālu komfortu un labāko iespējamo risinājumu veselīgiem un drošiem dzīvošanas apstākļiem. Lai to radītu, ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai gaismas ieslēgšana vai izslēgšana un apkures sistēmas regulēšana,” uzskata R. Skurdenis. ”Ja veiksiet eksperimentu un pajautāsiet cilvēkam vienlaikus izdarīt visas tās lietas, kuras paveic profesionāla un ieprogrammēta automatizācijas sistēma, tas viņam nebūs pa spēkam. Neviens nevar būt vairākās vietās vienlaikus, bet iebūvēta automatizācijas sistēma gan to spēj.”
Mīts nr.2: Gudrā māja piedāvā ”eksotiskas” funkcijas
Tu sasit plaukstas vienreiz, un telpā iedegas gaisma. Sasit plaukstas divreiz – telpa kļūst pilnīgi tumša. Spēcīgi sasit plaukstas trīs reizes, un gaisma parādās tikai vannasistabā…
”Dažreiz cilvēki ēkas automatizāciju iztēlojas kā uzmanību piesaistošas funkcijas, kuras pierasts redzēt fantastikas filmās. Lai gan gudro māju patiešām iespējams vadīt arī plaukšķinot vai ar balss kontroli, tas ne tikai nav populāri, bet ir arī neērti,” skaidro interjera salona „Moduls Interjers” projektu vadītājs Māris Endziņš. Iztēlojieties, cik gan daudz plaukstas sitienu kombināciju vai frāžu būtu nepieciešams atcerēties, lai kontrolētu vien pāris funkciju mājā. Turklāt visas šīs kombinācijas būtu nepieciešams atcerēties ne vien visiem mājas iemītniekiem, bet arī viesiem.
Uzņēmuma pārstāvis stāsta – ja kāds klients ir ieinteresēts vadīt māju ar savu balsi vai plaukstas sitienu kombinācijām, viņš to iesaka izvēlēties tikai pašām vienkāršākajām funkcijām. ASV balss kontrolētas audio un video sistēmas gan ir ļoti populāras – šajā gadījumā pats process kļūst par sava veida izklaidi. Tomēr nav nepieciešams radīt mulsinošus brīžus, ko rada viena veida plaukšķināšana, lai pārslēgtu mūziku, un līdzīga veida plaukšķināšana, kas atver mājas ārdurvis. Māja, kas tiek pilnībā kontrolēta ar ķermeņa kustību vai balsi, vienkārši neeksistē.
Mīts nr.3: Gudro māju sistēmas novecos tikpat ātri kā citas viedierīces
Lai gan viena no nozīmīgākajām gudrās mājas priekšrocībām ir spēja saglabāt īpašuma vērtību laika gaitā, daži skeptiķi uzskata, ka straujās tehnoloģiju attīstības dēļ ēkas automatizācija drīz vien pārvērtīsies par zaudējumiem un problēmām, kas saistītas ar sistēmu turpmāko atjaunināšanu, jo nekas nenoveco tik ātri kā tehnoloģijas. Viņi pauž viedokli, ka pēc kāda laika ēku automatizācijas sistēmas tiks aizvietotas ar citām sistēmām, kas būs neērtas un ļoti dārgas.
”Strauji noveco tikai plaša patēriņa precēs izmantotās tehnoloģijas, lai veicinātu viedtālruņu, planšetdatoru un citu viedierīču noietu. Turklāt pārsvarā galvenās tehnoloģijas nevis noveco, bet gan dažādas ekstras tiek aizstātas ar citām,” šo situāciju komentē M. Endziņš. ”Būvniecības tirgū ir citādāk – visas ēkā iebūvētās iekārtas ir stabilas, paredzētas ilgam kalpošanas laikam, un arī to serviss ir pieejams ilglaicīgi.”
Ēku automatizācijas sistēmu izstrādātāji ievēro dažus būtiskus principus sistēmu ražošanas un uzstādīšanas laikā. Visā pasaulē, it īpaši Eiropā, tiek izmantoti vienoti KNX standarti, kas ļauj ražotājiem un sistēmu uzstādītājiem vienkārši saskaņot ēkas automatizāciju, ko pirms tam uzstādījis kāds cits uzņēmums. Citiem vārdiem sakot, jaunās funkcijas, kas pašlaik vai nākotnē tiks izstrādātas, varēs vienkārši integrēt mājās, kurās jau ir automatizācijas sistēmas.
Visā pasaulē pašlaik ir vairāk nekā 400 ražotāju, kas ievēro KNX standartus, un to skaits ar katru gadu pieaug. Viena no gudrās mājas priekšrocībām nenoliedzami ir tas, ka ēku automatizācija ir ilgtermiņa ieguldījums, kas mājai piešķir funkcionalitāti, tādēļ īpašuma cena tiek saglabāta nemainīga vairāku gadu garumā.
Ēku automatizācijas sistēmas ļauj pielāgoties jaunām vajadzībām, piemēram, ja mājokļa iemītnieku dzīves apstākļus izmaina jaundzimušais vai ja ēkai parādās jauns saimnieks. ”Sistēmas ir izstrādātas tā, ka gudro māju iespējams pielāgot arvien jaunām vēlmēm un vajadzībām, par kurām mēs šobrīd pat nenojaušam, bet kas mums var kļūt būtiskas pēc desmit gadiem vai vairāk,” stāsta R. Skurdenis.
