Gudrās ierīces un inovatīvi risinājumi maina dzīves telpu 9
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Viedā vai gudrā māja ir samērā jauns un ērts risinājums dzīvokļa vai mājas automatizācijā, kas ļauj attālināti vadīt siltumapgādi, elektrosistēmu vai atsevišķus elementus, piemēram, ventilācijas sistēmu. Jaunāko tehnoloģiju viedās mājas ir iespējams vadīt ar viedtālruņu vai interneta palīdzību. Nezaudējot ierasto komforta līmeni, ar viedo ierīču palīdzību apkures izmaksas var samazināt pat par 30%.
Palīdz ekonomēt un taupa laiku
Viedajām ierīcēm ir trīs mērķi – samazināt energoresursu patēriņu un rēķinus, ietaupīt laiku un izklaidēt, atzīst “Elektrum” Energoefektivitātes centra speciālists Toms Lācis. “Tās palīdz mainīt paradumus un mūsu vietā pilda vienmuļus darbus, kurus pašiem nepatīk darīt, piemēram, automātiskās termogalvas kontrolē temperatūru vai robots izsūc grīdas. Ar viedajām ierīcēm var pielāgot mājokļa apgaismojuma krāsu noskaņojumam, kad gatavojam ēst, klausāmies mūziku vai skatāmies filmu.
Ja mājās ir LED spuldzīte ar sensoru, tā pati izslēdzas, kad telpās vai gaitenī neviena nav. Ja, izgājuši dienas gaitās, nevaram atcerēties, vai izslēdzām gludekli, mums ir viens slēdzis vai iekārta, kas izslēdz visas mājās palikušās elektroierīces. Varam arī telefonā apskatīties, vai gludeklis izslēgts. Ja mājās ir viedā iekārta, kas kontrolē temperatūru, neilgi pirms celšanās tā uzsilda telpu, un, kad skan modinātājs, istaba jau ir silta. Visas šīs ierīces palīdz mainīt paradumus un rūpējas par mūsu labsajūtu,” teic eksperts, kuram pašam mājās ir gan viedās spuldzes, gan rozetes, gan atsevišķi slēdži, gan viedais asistents, ar kuru var sarunāties un dot tam komandas.
“Pats daudz ko esmu izmēģinājis un droši varu apgalvot, ka šīs ierīces palīdz ikdienā. Tiem, kam nav iepriekšējas pieredzes, iesaku sākt ar kaut ko vienkāršu, piemēram, izmēģināt viedo rozeti, kas kontrolē kādu elektroierīci mājās – ieslēdz, izslēdz pēc noteikta grafika. Šīm rozetēm ir iebūvēti enerģijas mērītāji, kas ļauj sekot līdzi iekārtu patēriņam. Var sākt ar viedo apgaismojuma spuldzi, kam ir arī regulējama krāsa vai spilgtums, vai iestrādāts sensors. Investīcijas sākumā ir nelielas, cilvēks saprot, kā tas strādā, patīk vai nepatīk, vai ierīces piedāvātās iespējas reāli tiek izmantotas. Ja ierīce apmierina, vēlāk var iegādāties papildu apgaismojumu, gudrākus slēdžus un sensorus. Ja ir daudz līdzekļu, ko investēt, viedu var padarīt visu māju. Tad tas būs stabils un komplicēts risinājums, kas nesīs augļus ilgtermiņā,” saka T. Lācis.
Ja viedā iekārta savienota ar interneta rūteri, tai nebūs nepieciešami nekādi papildu komponenti. To būs iespējams kontrolēt ar lietotni mobilajā tālruni. Šīs iekārtas var kontrolēt no jebkuras vietas, kur pieejams savienojums ar internetu, – arī atrodoties ārpus mājas. Pastāv iekārtas, kas savienojas sistēmā ar bāzes staciju, nevis interneta rūteri. Šīs sistēmas sākumā prasa lielākas investīcijas, jo nepieciešami vairāki komponenti. Pēc tam visas iekārtas, kas savienotas ar bāzes staciju, var kontrolēt ar vienu lietotni. Šīs sistēmas parasti ir iespējams papildināt ar dažādiem slēdžiem, sensoriem vai citu iekārtu vadības mehānismiem.
“Viedās iekārtas ne tikai palīdz samazināt rēķinus, bet arī paaugstina komforta līmeni ikdienā. Piemēram, viedās termogalvas rūpējas par optimālu istabas temperatūru un samazina temperatūru brīžos, kad esam prom no mājām vai nakts laikā. Ar gaisa kvalitātes sensoriem var sekot līdzi ne tikai gaisa temperatūrai, bet arī mitrumam un CO2 līmenim. Ja šie lielumi ir ārpus normas, sensors dod signālu ventilācijas sistēmai. Apgaismojuma līmeņa sensori var samazināt mākslīgā apgaismojuma līmeni, kad telpā ir pietiekams dabiskais apgaismojums. Automātiskās žalūzijas var aizvērties, ja vasarā ir spilgta saule un nevēlamies, lai tā lieki uzsilda telpas,” skaidro T. Lācis.
Nākotnes inovācijas – tepat aiz stūra
Komplicētāka ir ēku vadības sistēmas ierīkošana. “Tas ir sarežģīts un dārgs process, turklāt, lai konfigurētu un pielāgotu sistēmu, ir nepieciešama speciālista palīdzība. Ieguvumi ir tādi, ka ar ēkas vadības sistēmu būs viegli kontrolējams ne tikai apgaismojums, bet arī telpu temperatūra, ventilācija, drošības sistēmas, žalūzijas un daudz kas cits. Šādas sistēmas parasti ir kontrolējamas no viena vai vairākiem vadības blokiem, kā arī no lietotnes telefonā. Ja sistēma ir izplānota pareizi un strādā bez aizķeršanās, tad par visu iekārtu kontroli nav nepieciešams uztraukties – sistēma visu darīs automātiski,” teic T. Lācis, norādot, ka nākotnes inovācijas ir tepat aiz stūra.
“Energoefektivitāte jau vairākus gadus ir bijis viens no zinātnieku plaši pētītiem jautājumiem. Gan dažādu saules paneļu veidi, gan arī dažādi rekuperācijas risinājumi tiek pētīti ne tikai ārvalstu universitātēs, bet arī tepat Latvijā. Uzņēmumu ražotnēs bieži vien rodas siltums kā blakusparādība vai zudumi, piemēram, serveru telpās no iekārtu darbības. Ja siltums ir pietiekami liels, to var izmantot, lai apsildītu pārējās telpas, ūdeni, pat uzkrāt nākotnes vajadzībām. Arī dzesēšanai ir dažādi risinājumi, piemēram, no apkārtējās vides vai blakus esošām ūdenstilpēm izmanto enerģiju, lai atdzesētu telpas. Rīgas Tehniskajā universitātē tiek pētīts speciāls fasādes risinājums, kas spēj absorbēt saules enerģiju un uzkrāt vēlākam laikam, kad nepieciešama telpu apsilde. Šie un daudzi citi risinājumi nākotnē būs nevis reti izmantotas inovācijas, bet tiks lietoti ikdienā,” ir pārliecināts T. Lācis.
Sildās no kanalizācijas notekūdeņiem
Pērn ekspluatācijā tika nodota moderna Ogres Centrālās bibliotēkas ēka. Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet ir atklātas koka konstrukcijas – šajā būvē koks ir galvenais izmantotais materiāls. Ēkas nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.
Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz 80% dabiskā apgaismojuma. Tāpat ēkā tiek darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvada gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta apkures un dzesēšanas sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, bet ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni. Virs autostāvvietas uz tērauda konstrukcijām ir uzstādīti saules paneļi lokālās elektroenerģijas ražošanai. Apkures un dzesēšanas sistēmas izstrādē, kurā tiek izmantoti kanalizācijas notekūdeņi, tika iesaistīti RTU zinātnieki.
“Tika izstrādāts notekūdeņu siltuma atgūšanas iekārtas prototips, kas jau ir patentēts. Sistēma tika integrēta Ogres bibliotēkā. No pilsētas notekūdeņiem ar speciāli uzbūvēta siltumsūkņa palīdzību tiek novadīta siltumenerģija ēkas apkurei un karstā ūdens ieguvei. Vasarā šis siltummainis no notekūdeņiem nodrošina telpu dzesēšanu. Šis ir unikāls un ļoti efektīvs risinājums. Apkurei enerģijas patēriņš ir zem 14 kilovatiem uz vienu kvadrātmetru, kas ir ļoti labs energoefektivitātes rādītājs,” vērtē zinātņu doktors Kaspars Grīnbergs, kas līdzdarbojies pie projekta izstādes. Viņš uzskata, ka šāds risinājums būtu labi piemērots gan daudzdzīvokļu namiem, gan sabiedriskā sektora ēkām. Šobrīd notiek darbs, lai šādu kanalizācijas notekūdeņu sistēmu varētu ierīkot arī Ikšķiles vidusskolā.
Viedā ēka nekad nebūs gatava
Liepājā, biedrības “Impact Hub” iekšpagalmā, ir uzbūvēta demo ēka ar nulles neto enerģijas patēriņu “Green Box”. Kopējais enerģijas daudzums, ko tā izmanto gadā, ir vienāds ar saražotās enerģijas daudzumu no atjaunojamā enerģijas avota – saules. Uz ēkas jumta ir uzstādīta 12 saules paneļu sistēma, kas savienota ar komunālo tīklu. Saules enerģijas mikroģenerācijas jauda ir 4,5 kilovati (kW), bet gadā tiek saražotas 2,94 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas. Paaugstināto energoefektivitāti nodrošina arī augstas efektivitātes apgaismojuma, apsildes, santehnikas, ventilācijas, siltumizolācijas u. c. sistēmas. “Green Box” ir energoefektīva, neliela, kompakta un klusa.
Ēkā uzstādīta “Green e-Pack” apkures ierīce, kā arī siltās grīdas. Tā ir aprīkota ar viedo vadības sistēmu, kas nodrošina apgaismojuma un žalūziju kontroli. Ēkā ir gaisa un dūmu sensors, kas darbojas 4G un 5G tīklā, tiek monitorēta gaisa kvalitāte un nepieciešamības gadījumā tiek ziņots par dūmu un tvana gāzes draudiem. “Green Box” ir tapusi, lai sabiedrībai parādītu energoefektivitātes un automatizācijas iespējas, tajā savas tehnoloģijas un risinājumus ir integrējuši 18 uzņēmumi.
Ēkas izveidošanā savu artavu devuši “VIA-S Modular Houses”, “Arbo Windows”, “Sadales tīkls”, “Latvenergo”, “Schneider Electric Latvija”, “Feilo Sylvania”, Inženiertīklu konsultāciju birojs, “Damson”, “Zehnder Baltics”, “LMT”, “Tolik Corp”, “Motiva”, “Hansgrohe”, “Geberit Latvija”, “Elis” un Liepājas Valsts tehnikums.
“Viedo risinājumu galvenais mērķis ir sistēmas darbība maksimāli automātiskā režīmā, lai, ienākot telpā, tā automātiski pielāgotos klienta vajadzībām. Soli pa solim ieviesīsim dažādus jaunus risinājumus, piemēram, lai varētu nodrošināt attālinātu apkures sistēmas regulēšanu un saražotās elektroenerģijas uzkrāšanu,” teic Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes locekle un Energoefektivitātes centra vadītāja Ieva Meikšāne. “Tā kā tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, viedā ēka nekad nebūs pabeigta – vienmēr būs vieta jauniem papildinājumiem un uzlabojumiem, piemēram, vēl nesen “Green Box” atslēdzām ar čipu, taču jau šodien ēkas durvis iespējams atvērt ar telefonu,” teic Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera projektu vadītāja Linda Roga.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
